Foto: LETA

Izglītības un zinātnes ministrija (ZIM) nesaskata pārkāpumus, pērkot reklāmas rakstus un sižetus masu medijos, un norāda, ka līdzīgi esot rīkojušās arī citas ministrijas.

Ministrija vērš uzmanību, ka "Vienotības" kontrolētā Finanšu ministrija, lai informētu par eiro ieviešanu Latvijā, pašlaik veic kampaņu, kurai no valsts budžeta ir atvēlēti 170 000 latu, informēšanai par Dziesmu un deju svētku tradīcijām veidotas 50 informatīvas filmas, kas nacionālās apvienības kontrolētajai Kultūras ministrijai no Dziesmu un deju svētkiem atvēlētajiem valsts līdzekļiem izmaksāja 300 000 latu, savukārt "Vienotības" kontrolētā Labklājības ministrija, lai informētu par sociālo atstumtību, vardarbību un dzimumu līdztiesību, regulāri veidojot informatīvās kampaņas.

IZM skatījumā, tās noslēgtie līgumi ar masu medijiem atbilst radio pakalpojumu iepirkumam un informatīvai publicitātei drukātajos medijos, kuru mērķis ir informatīvi izglītojošu materiālu izplatīšana, nevis pašreklāma. Ministrija pārmet, ka eksperti, kuri izteikušies par IZM reklāmas rakstu iepirkumu, neizprot, ar ko atšķiras reklāma no informācijas un ar ko atšķiras politika no nozares aktualitātēm.

IZM taisnojas, ka nolēmusi šādi ar apmaksātu publikāciju un raidījumu palīdzību informēt par izglītības jautājumiem un profesionālās izglītības iespējām, jo pēdējo gadu laikā profesionālā izglītība esot nepelnīti atstāta novārtā un to apvijot stereotipi. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) darba tirgus prognozēm sagaidāmas izmaiņas darbaspēka pieprasījumā profesiju grupās. Ziņojumā esot norādīts, ka nepieciešams paaugstināt profesionālās izglītības prestižu, jo saskaņā ar EM prognozēm tuvākajā nākotnē vislielākās problēmas atrast darbu būs iedzīvotājiem bez izglītības kādā no profesijām - nākotnē viņi varētu veidot pusi no kopējā bezdarbnieku skaita.

Saskaņā ar šo ziņojumu būtiskākais darbaspēka pārpalikums augstākās izglītības grupā sagaidāms starp iedzīvotājiem ar izglītību humanitārajās zinātnēs un pakalpojumu jomā. Savukārt tādās izglītības jomās kā dabaszinātnes, inženierzinātnes, matemātika, informācijas tehnoloģijas un lauksaimniecība būs vērojams nepieciešamo speciālistu trūkums. Tās ir tiešas sekas tam, ka sabiedrība nav informēta par darba tirgus tendencēm un izglītības un karjeras iespējām, nepieciešamību pirkt reklāmu masu medijos argumentējuši IZM pārstāvji.

"Spriežot pēc medijos izskanējušā, neviens no tiem, kas izsakās par profesionālās izglītības informatīvo kampaņu, nav noklausījies un izlasījis tos materiālus, kurus sadarbībā ar medijiem ministrija sniedz skolēniem un viņu vecākiem. Turklāt eksperti arī nonāk pamatīgās pretrunās paši ar sevi, jo, no vienas puses, regulāri ir dzirdami pārmetumi par informācijas trūkumu un nespēju skaidrot vienu vai otru lēmumu vai prioritāti, bet, no otras puses, kad šāda informācija tiek nodrošināta, tā apzināti tiek sagrozīta un interpretēta," uzskata IZM.

Ministrijas vadība domā, ka informācija par darba tirgus tendencēm, izglītības iespējām un karjeras veidošanu ir ļoti svarīga gan Latvijas ilgtspējīgai izglītības politikai, gan veiksmīgai valsts attīstībai kopumā, tāpēc informēt par šīm aktualitātēm sabiedrību esot viens no IZM uzdevumiem.

Kā vēstīja raidījums "Nekā personīga", izglītības ministra Vjačeslava Dombrovska (RP) vadītā ministrija nopirkusi reklāmu četros masu medijos uz četriem mēnešiem, šim nolūkam tērējot nepilnus 22 000 latu. Pirms divām nedēļām slēgts pakalpojumu līgums ar "Latvijas Avīzi" par 6050 latiem. Līdzīgs darījums slēgts ar portālu "Sportacentrs" par vairāk nekā 3000 latu. Reklāmu ministrija publicējusi laikrakstā "Neatkarīgā", bet apjomīgākais līgums ministrijai ir ar "Radio SWH", kurā radio apņemas veidot 24 ziņu raidījumus un 24 autorraidījumus par izglītības procesiem Latvijā.

"Nekā personīga" veidotāji izteica varbūtību, ka šādu līgumu slēgšana ir saistīta ne tikai ar pašas ministrijas, bet gan arī ar Reformu partijas ministru popularizēšanu un viņu reitingu celšanu pirms nākamruden gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) šodien izdevis rezolūciju, kurā uzdod izglītības ministram sniegt paskaidrojumus par IZM noslēgtajiem reklāmas līgumiem par sava darba popularizēšanu vairākos masu medijos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!