Pavasarī uz rudeni pārceltā Krievijas pareizticīgo līdera patriarha Kirila vizīte Latvijā tuvākajā laikā tomēr nav plānota, otrdien vēsta laikraksts "Diena".
"Pašlaik vizīte netiek plānota," medijam sacījis Maskavas patriarhāta Baznīcas un sabiedrības savstarpējo attiecību nodaļas vadītājs Vsevolods Čaplins.
Laikraksts gan norāda, ka nav skaidrs, vai Rīgas un Maskavas sinožu pārstāvji pēdējā laikā vispār pārrunājuši patriarha ierašanās iespējamo datumu, – uz jautājumiem saistībā ar šo pavasarī rezonansi izraisījušo tematu izvairījās atbildēt arī Latvijas Pareizticīgās baznīcas preses sekretāre Oksana Dementjeva: "Tiklīdz mums būs vēstāma informācija, to izsūtīsim medijiem."
Ārlietu ministrijā (ĀM) savukārt liek noprast, ka patriarha Kirila vizītes tematika noglabāta "dziļākajā atvilktnē". "Jautājums par patriarha Kirila vizīti Latvijā šobrīd nav dienaskārtībā," norādījusi ārlietu ministra Edgara Rinkeviča (V) preses sekretāre Una Ahuna-Ozola. Ministrijas pārstāvis Kārlis Eihenbaums gan azinis, ka tēma ĀM vēl nesen tikusi aktualizēta, taču "vizītes fona attīstība" likusi to atkārtoti atlikt. Pats patriarhs Kirils septembra sākumā tikšanās laikā ar Krievijas reliģisko izdevumu žurnālistiem lūdzis necelt ažiotāžu ap viņa Latvijas vizītes pārcelšanu, uzsverot, ka tā ir ierasta prakse, jo aicinošā puse ir atbildīga par vizītes kvalitāti.
Pavasarī Valsts prezidents Andris Bērziņš pārcēla patriarha vizīti uz nenoteiktu laiku, bet viņa pārstāve Līga Krapāne informēja, ka vizīte, visticamāk, notiks šī gada rudenī.
"Ja patriarhs uz Latviju brauktu kā reliģiskais līderis, lai novadītu dievkalpojumu, visticamāk, vizītei nebūtu šķēršļu. Taču viņš plānoja ierasties tostarp arī kā politisks līderis – viens no darba kārtības punktiem bija tikšanās ar Valsts prezidentu, Saeimas priekšsēdētāju un premjeri. Un tas situāciju maina," laikrakstam skaidro ārpolitikas eksperts, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Māris Cepurītis. Viņš arī atgādina, ka pēdējos gados arvien izteiktāk iezīmējas Pareizticīgās baznīcas hierarhijas un politiskās elites tuvināšanās, kur pirmie uzņemas sava veida atbalsta funkciju, politiskos lēmumus nogludinot ar reliģiskiem skaidrojumiem.
