Gadu gaitā pastāvošā problēma ar ugunsdzēsēju transporta piekļuvi daudzstāvu namiem, kuriem apkārt atrodas daudzas automašīnas, joprojām nav atrisināta. Šajā situācijā valsts un pašvaldība atbildību par situāciju neuzņemas, noraidot to pretējai pusei, vēsta LTV raidījums "Panorāma".
Galvaspilsētas lielākais ēku apsaimniekotājs "Rīgas namu pārvaldnieks" uzsācis iedzīvotāju aptauju, vēloties uzzināt, vai viņi piekrīt uzstādīt ceļazīmes, kas noteiktās vietās pie mājas mašīnām liegtu stāvēt. Šajā gadījumā izdevumi par norādēm iedzīvotājiem būtu jāsedz pašiem. Tas gan joprojām nebūtu komplekss risinājums, uz kādu cer ugunsdzēsēji, jo būtu atkarīgs no cilvēku individuālas izvēles un iespējām, atzīmē raidījums.
Ugunsgrēki, kur dzēšana un cilvēku glābšana ir apgrūtināta, jo degošajam namam gluži vienkārši nevar piekļūt, joprojām ir aktuāla problēma, atzīst Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).
"Tas ir svarīgi ne tikai mums, patiesībā pat vairāk tiem iedzīvotājiem, lai mēs varētu piekļūt, jo ar ugunsdzēsības kāpnēm un autocisternām mēs varam tikt tikai līdz trešajam stāvam," norādīja VUGD Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks Mareks Silovs.
Lai piekļūtu augstākajiem stāviem un tiktu klāt pie cilvēkiem, glābējiem ir nepieciešama pacēlājtehnika, kurai nepieciešams piekļūt pie ēkas. "Ar piekļūšanu vien nepietiek, mums ir vajadzīgas kaut kāds plašums, lai mēs varētu izvilkt atbalstošās ķepas, lai droši varētu to darīt," skaidroja Silovs.
Lai arī par to tiek runāts jau ilgstoši, rīkojot sanāksmes un parakstot vienošanos, tomēr, kā atzina Silovs, problēma nav atrisināta. "Tas tiek kā tāds karsts kartupelis mētāts no vienas plaukstas uz otru. Tādu konkrētu risinājumu šai problēmai nav," viņš sacīja.
Galvaspilsētā mājās, kuru stāvu skaits pārsniedz 10, "Rīgas namu pārvaldnieks" uzsācis iedzīvotāju aptauju - vai viņi piekrīt divu ceļazīmju uzstādīšanai uz mājas zemes. Viena būtu "stāvēt aizliegts" un otra – "piebrauktuve ugunsdzēsības transportam". Apzināt problemātiskākās vietas un zīmes, kur tās vajadzīgs uzstādīt, tāpat neesot iespējams.
"Lai mēs varētu uzstādīt šīs zīmes, mums nepieciešams noteikt tās mājas un vismaz 50% plus vienam īpašniekam jānobalso par šo zīmju uzstādīšanu, [..] zīmes tiek uzstādītas par dzīvojamās mājas iedzīvotāju uzkrātajiem finanšu līdzekļiem," saka "Rīgas namu pārvaldnieks" pārstāve Santa Vaļuma.
Namu pārvaldnieka izsūtītā vēstule iedzīvotājiem liecina, ka zīmju izgatavošana un uzstādīšana pie vienas mājas izmaksās 210 eiro. Pašvaldība pēc savas iniciatīvas un par savu naudu tās nevarot izvietot, jo zeme tai nepieder. Bet, lai risinājums nebūtu selektīvs un atkarīgs tikai no iedzīvotāju vēlmes, Rīgas domes izpilddirektors Juris Radzevičs sprieda, ka ugunsdrošības prasībām jābūt saistošākām, ziņo raidījums.
"Šajā gadījumā, manuprāt, ir nepieciešams ar likumdošanas spēku uzlikt par pienākumu, ka šādas prasības ir jāievēro," sacīja Radzevičs.
"Protams, vienmēr var aizbildināties ar to, ka ceļazīmes ir dārgas un nav vietas, bet, ja šādas prasības kopējās drošības labad ir un tas ir iedzīvotāju labā, tad tas tā ir," viņš norāda.
Arī šoreiz pašvaldības un valsts attiecībās gan vērojama vēlme "spēlēt futbolu", jo Iekšlietu ministrijā savukārt norāda - jau pirms gada par šo tēmu bijusi sanāksme Pašvaldību savienībā, un panākta vienošanās, ka tieši pašvaldības arī meklēs risinājumus. Rīgā viens tāds gan arī esot padomā.
"Protams, būs cilvēki, kas gribēs iebraukt ar savu automašīnu trešā stāvā guļamistabā, bet saprātīgiem cilvēkiem mēs tomēr gribētu piedāvāt stāvlaukumus, varbūt ne gluži zem viņu logiem, bet pietiekami tuvu, bet tas būtu uz viņa zemes un pašvaldība par šo stāvlaukumu tad uzņemtos rūpes," šo risinājumu skaidroja Radzevičs.
Kad un kur šie stāvlaukumi varētu tapt, gan neesot zināms, jo pagaidām tā ir tikai iecere.
Raidījums atsauca atmiņā 2006.gada traģisko ugunsgrēku Rīgā, Ķempes ielā, kur, nespējot izkļūt no dzīvokļa, māte, tēvs un trīs bērni izlēca pa astotā stāva logu. Toreiz izdzīvoja tikai viens zēns. Glābēji, kas bija ieradušies uz notikuma vietu, nepaspēja cilvēkiem palīdzēt, jo tehnika nevarēja piebraukt pie 12 stāvu ēkas – pagalms bija pilns ar iedzīvotāju novietotajām automašīnām.
