Korupcijas novēršanas apakškomisijas deputātus otrdien, 14. jūnijā, ar Trauksmes cēlēju likumprojektu iepazīstināja VK pārstāves – Valsts pārvaldes politikas departamenta konsultantes Inese Kušķe un Ilona Kronberga.

"Tas ir ārkārtīgi aktuāls jautājums visā pasaulē," uzsvēra Kušķe. Šobrīd Latvija ir vieno no piecām Eiropas Savienības valstīm, kas šajā jomā izstrādā tiesisku regulējumu. Ir veikti dažādi pētījumi par trauksmes cēlēju tiesisko aizsardzību Latvijā, kuros visos ir viens un tas pats secinājums, ka esošais tiesiskais regulējums šobrīd nav pilnīgs.

Skaidrojot, kādi būs ieguvumi no likuma, Kušķe skaidroja, ka, pirmkārt, tas preventīvs mehānisms, lai novērstu pārkāpumus pirms tie ir notikuši. Otrkārt, tas ļaus vairot uzticību valstij un valsts pārvaldei, un, treškārt, valsts varētu ar likumu paust atbalstu tiem cilvēkiem, kur vēlās ziņot par pārkāpumiem.

VK turpina darbu pie Trauksmes cēlēju likuma. Ņemot vērā valsts pārvaldes iestāžu un nevalstisko partneru atzinumu par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto likumprojektu, tas ir uzlabots un pēc saskaņošanas ar iesaistītajām institūcijām tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Pieņemot likumu par trauksmes cēlēju aizsardzību, Latvija būs ņēmusi vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijas.

Kamēr "Sabiedrība par atklātību – "Delna"" jurists Jānis Veide pozitīva novērtēja likumprojekta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Ilze Jurča skaidroja, ka likumprojekts viesis "daudz un dažādas bažas". "Protams, likuma idejas un mērķi ir cildināmi, bet veidā, kā tas likumprojektā noregulēts… Te vajadzētu piestrādāt vēl juristiem," kritiska bija Jurča. "Ideja ir laba, bet jāizdomā, kā to nepārvērst par Pavļika Morozova institūtu," uzsvēra deputāts Kārlis Seržants (ZZS).

Kronberga gan sēdes laikā paskaidroja, ka KNAB iebildumi ir ņemti vērā, un šonedēļ vai nākamnedēļ likumprojekta uzlabotā versija tiks izsūtīta iesaistītajām institūcijām. "Likuma apakšā nav neviena centa," atgādināja Kronberga.

Vēstīts, ka pērnā gada janvārī tika parakstīts memorands starp VK, Ģenerālprokuratūru, KNAB un biedrību "Sabiedrība par atklātību – "Delna"" par trauksmes cēlēju aizsardzības mehānisma praktisko ieviešanu.

Šobrīd Latvijā nepastāv speciāls tiesiskais regulējums attiecībā uz trauksmes cēlēju aizsardzību un tas, kā skaidro likumprojekta autori, ir nopietns šķērslis gan nodarbināto iedrošināšanai celt trauksmi, gan arī iespējām aizsargāt no negatīvām sekām.

Trauksmes cēlēju likumprojekta mērķis ir veicināt tiesībaizsardzības iestāžu informēšanu par tiesību normu pārkāpumiem, noteikt trauksmes cēlēju identitātes konfidencialitāti un aizsargāt trauksmes cēlējus no ietekmēšanas.

Likumprojektā, pirmkārt, definēta Trauksmes celšana: "Labā ticībā sniegts ziņojums vai informācija par tādiem iespējamiem atklātiem, notikušiem vai plānotiem tiesību normu pārkāpumiem institūcijās un valsts, pašvaldību vai privāto tiesību juridisko personu darbībā, kas nodara vai var nodarīt kaitējumu kādai sabiedrības grupai vai sabiedrībai kopumā."

Otrkārt, noteikts, kā var iesniegt trauksmes cēlēju ziņojumu, un, treškārt, likumprojektā noteikti trauksmes cēlēju aizsardzības pasākumi.

2015. gada decembrī likumprojekts izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Valdībā tas varētu tikt skatīts jūlijā.

Paredzēts, ka likums stāsies spēkā 2017. gada 1. janvārī.