"Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos minimālās algas paaugstināšana šādā apmērā ir samērīgs solis, tomēr tas joprojām neatceļ nepieciešamību domāt un rīkoties kompleksi – tostarp pārskatīt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu un izmantot citus instrumentus, kā paaugstināt iedzīvotāju labklājību un arī mazināt ēnu ekonomiku," uzsver Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone.
Viņa norāda, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem augstākais nabadzības risks ir nepilnām ģimenēm ar bērniem, kā arī ģimenēm ar trim un vairāk bērniem. Šī iemesla dēļ LDDK jau iepriekš norādījusi, ka ir būtiski paaugstināt arī atvieglojumus par apgādībā esošām personām.
Tāpat LDDK jau iepriekš uzsvērusi, ka minimālās algas griesti skatāmi kontekstā ar citiem nodarbinātības un atalgojuma jautājumiem, lai neveidotos situācija, ka, nosakot ekonomiskajai situācijai neatbilstošu minimālās algas līmeni, darba devēji ir spiesti pārskatīt zemāk atalgoto darba vietu nepieciešamību un, iespējams, tās likvidēt vispār, tādējādi ietekmējot nodarbinātības rādītājus.
AS 'Swedbank' Privātpersonu finanšu institūta aprēķini rāda, ka minimālās algas celšana no 200 uz 225 latiem šīs algu kategorijas saņēmēju makos nākošgad ieliks ik mēnesi par 20,02 latiem vairāk, ņemot vērā arī jau apstiprināto iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājumu līdz 22%, portālam "Delfi' sacīja institūta direktore Adriāna Kauliņa.
"Ja vērtējam kopējo ieguvumu no visām plānotajām darbaspēka nodokļu politikas izmaiņām 2014.gadā, arī no tām, par kurām diskusijas vēl turpināsies - neapliekamā minimuma paaugstināšanu līdz 84 latiem mazo algu saņēmējiem un atvieglojuma par apgādībā esošām personām palielināšanu līdz 98 latiem, tad darbiniekam ar minimālo algu un bez apgādājamajiem nākošgad ikmēneša ienākumi pieaugtu par 28,60 latiem. Šādiem darbiniekiem, kam alga šobrīd ir tikai 146,08 lati uz rokas, tas būs labs atspaids. Minimālās algas saņēmējs ar 1 nepilngadīgu bērnu 2014.gadā mēnesī saņemtu par 33.36 Ls vairāk nekā šobrīd," norāda Kauliņa.
Viņa gan piebilst, ka apstākļos, kad ēnu ekonomikas klātbūtne joprojām ir nozīmīga, ir grūti spriest, vai politikas izmaiņas vairos iedzīvotāju patiesos ienākumus, vai arī notiks pārdale starp legālo un nelegālo ienākumu daļu. Jebkuru nodokļu politikas izmaiņu īstenošanas nestais labums gan valstij, gan sabiedrībai būšot redzams tikai godprātīgas nodokļu maksāšanas apstākļos.
Jau ziņots, ka februāra beigās Finanšu ministrija publiskoja piedāvājumu no nākamā gada minimālo algu palielināt līdz 225 latiem.
Neapliekamo minimumu nākamgad piedāvāts diferencēt – lielajam algām saglabāt pašreizējo 45 latu apmērā, bet mazākajām algām palielināt līdz 84 latiem, jeb 120 eiro. Savukārt atvieglojumu par apgādībā esošām personām 2014.gadā noteikt 98 latus, jeb 140 eiro.
Paaugstinājumi plānoti arī 2015.gadā.
Nākamgad minimālā alga valstī varētu būt jau 225 lati, jeb 320 eiro, bet 2015.gadā to varētu palielināt vēl par 10 eiro (7 latiem). Savukārt atvieglojumu par apgādībā esošu personu varētu palielināt līdz 160 eiro (aptuveni 113 lati). Neapliekamais minimums 2015.gadā varētu būt līdz 130 eiro.
Vienlaikus arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 2014.gadā būs 22%, līdzšinējo 24% vietā, bet pēc gada tiks pazemināta līdz 20%, atgādina ministrija.
