Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktoram Andrim Sprūdam, kurš bija aicināts šonedēļ piedalīties starptautiskā diskusiju kluba "Valdaja" rīkotajā konferencē Maskavā, atteikta Krievijas vīza.
Sprūds bija aicināts uz konferenci, kas rīkota par godu diskusiju kluba "Valdaja" desmit gadu jubilejai, un tās tēma ir "Krievijas daudzveidība mūsdienu pasaulē".
"Tie, kas aicināja, bija dažādas institūcijas, to skaitā arī ziņu aģentūra "Ria Novosti", taču neviena no tām nav valstiska organizācija," sacīja Sprūds, piebilstot, ka konferencē bija paredzēta arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina ierašanās.
Šī nav pirmā reize, kad institūta direktoram atteikta vīza iebraukšanai Krievijā. Iepriekš tas noticis pērnā gada novembrī. "Toreiz sākotnējais skaidrojums bija, ka tehnisku iemeslu dēļ viņi nevar pieņemt manus dokumentus. Tomēr izskatās, ka iemesls ir permanents un saistīts ar politiskas dabas jautājumiem," atklāja Sprūds.
LĀI direktors pieļauj, ka atteikuma iemesls ir saistāms ar to, ka 2012.gadā Latvija par nevēlamām personām pasludināja četrus Krievijas ekspertus, un Krievijas atbildes gājiens bija Sprūda neielaišana valstī. "Izskatās, ka esmu parādījies melnajā sarakstā. Var saprast, ka šajā starpposmā, kad atteica man iepriekšējo reizi, no šī saraksta ārā izņemts neesmu," pauda Sprūds.
"Ja esmu kādā sarakstā iekļuvis, tad iespējams, kā jau lielā birokrātiskā aparātā, ir diezgan grūti no tā tikt ārā," minēja direktors.
Jau ziņots, ka 2012. gada 8.augustā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) paziņoja, ka par Latvijai nevēlamām personām pasludināts bijušais ziņu aģentūras "Regnum" vadītājs Modests Koļerovs un "Regnum" galvenā redaktora vietnieks Igors Pavlovskis. Latvijas Ārlietu ministrijas paziņojumā bija teikts, ka lēmums pieņemts, jo Latvijas kompetentās iestādes sniegušas informāciju par Koļerova un Pavlovska Latvijā slēptā veidā īstenotajām aktivitātēm, kas vērstas pret Latvijas drošības interesēm, tostarp teritoriālo vienotību un valsts ekonomisko drošību.
Savukārt 2012. gada martā par Latvijai nevēlamām personām tika pasludināti divi skandalozi Krievijas vēsturnieki - Aleksandrs Djukovs un Vladimirs Simindejs.
