Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) aicina izveidot parlamentāro izmeklēšanas komisiju e-veselības neveiksmīgās ieviešanas izvērtēšanai un vainīgo personu identificēšanai, informēja biedrībā.
Atklātā vēstulē Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai Aijai Barčai (ZZS) un Veselības apakškomisijas priekšsēdētājam Romualdam Ražukam (V) LĀB norāda uz virkni e-veselības izstrādes nepilnībām un ieviešanas grūtībām.
LĀB uzsvēra, ka, sākot no šā gada 1. janvāra, vajadzēja stāties spēkā e-veselības mazai daļai –darba nespējas lapu un recepšu izrakstīšanai. "Šobrīd perfekti strādā tikai dārgi apmaksāta reklāma masu saziņas līdzekļos, kas slavē e-veselību. Pati e-veselības sistēma strādā neefektīgi, katru dienu ilgstoši nav pieejami e-veselības pakalpojumi ne ārstiem, ne aptiekām, ne pacientiem," norādīja biedrībā. Biedrībā skaidroja, ka pacienti un ārsti "tērē neiedomājami daudz laika, lai izrakstītu un saņemtu zāles".
Biedrību īpaši uztrauc problēmas, kas saistītas ar zāļu saņemšanu bērniem, cukura diabēta un astmas slimniekiem, kur medikamenti vajadzīgi nekavējoši, bet aptiekās tos nav iespējams saņemt e-veselības sistēmas ilglaicīgu pārrāvumu dēļ.
"E-veselības sistēmā ir bezgala daudz problēmu, kas radušās, ilgstoši vīzdegunīgi ignorējot medicīnas profesionāļu vajadzības, veidojot e-veselību uz dažādām platformām, izejot tikai no programmētāju vai ierēdņu viedokļa," kritizēja LĀB, piebilstot, ka "nejēdzīgas, vecmodīgas e-veselības ieviešana valstij no Eiropas struktūrfondiem izmaksājusi daudzus miljonu eiro, kamēr sistēmas novērtējums un analogas, bet darbotiesspējīgas e-veselības sistēmas izstrāde vai tulkošana un pārņemšana no Igaunijas, pēc ekspertu aplēsēm nevarētu izmaksāt vairāk par vienu miljonu.
LĀB novēroja, ka publiskajā telpā ir izplatījušās ziņas, ka e-veselības izstrāde saistīta ar nelietderīgu līdzekļu šķērdēšanu, pārskaitot milzīgas naudas summas "konsultantiem". Savukārt Veselības ministrija vienlaikus turpina publiski apvainot ārstus, ka ārsti nelabprāt izmantojot e-veselību un nepamatoti vainojot ministriju un Nacionālo veselības dienestu (NVD).
Pēc LĀB datiem, patlaban ar e-veselību nestrādā tikai astoņi ģimenes ārsti, bet visi pārējie "izmisīgi pūlas strādāt ar e-veselību". "Diemžēl vismaz puse dienas paiet, risinot problēmas vai lūkojoties uz nestrādājošu sistēmu," skaidroja LĀB.
Biedrība atgādināja, ka e-veselības ieviešana saistīta ar četriem veselības ministriem, kas visi publiski slavējuši e-veselības ieviešanas gaitu, un, "kā rodas iespaids, paši aktīvi politiski vadījuši šā brāķa radīšanu".
"Jautājums – kam būtu jāuzņemas politiska atbildība par tām problēmām, kas radušās ārstiem, aptiekāriem un pacientiem, ieviešot e-recepti un e-darba nespējas lapu, kā arī par tām problēmām – kāpēc nestrādā visas pārējās e-veselības sadaļas?" vaicāja LĀB.
Viņuprāt, parlamentāra izmeklēšanas komisija varētu arī sākotnēji noskaidrot, kas bijuši tie konsultanti, kas saņēmuši vairāk par 10 miljoniem eiro par e-veselības izstrādi, kāds ir šo konsultantu pienesums un atbildība.
Kā ziņots, e-veselības sistēmai pieslēgušās visas ģimenes ārstu prakses, pastāstīja Nacionālā veselības dienesta pārstāve Evija Štālberga.
Tāpat ziņots, ka no 1. janvāra Latvijā sākta obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana, kas paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska.
Pirmajās dienās uz problēmām sistēmas darbībā norādīja vairākas Latvijas medicīnas iestādes, ģimenes ārsti un aptiekas. Nacionālā veselības dienesta pārstāvji skaidroja, ka aizvadītajā trešdienā e-veselības sistēmā konstatēti nelieli traucējumi, kas visbiežāk bijuši saistīti ar citu, darbam e-veselības sistēmā pielāgotu informācijas sistēmu lietošanu, savukārt ceturtdien tehniski e-veselības sistēmas traucējumi vairs nav novēroti.
Nacionālā veselības dienesta direktores vietniece informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Linda Freimane aizvadītajā nedēļā atzina, ka e-veselības sistēma optimāli varētu sākt strādāt pēc pāris nedēļām.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē 9. janvārī plānots lemt, kad uz komisiju varētu tikt aicinātas amatpersonas, kas atbildīgas par problēmām, kas radušās ar e-veselības sistēmas darbību.
