Pie Latvijas vēstniecības Maskavā ceturtdien piketu rīko Eirāzijas Jaunatnes savienība (ESM), lai protestētu pret latviešu leģionāru piemiņai veltīto gājienu Rīgā.
ESM paziņojumā teikts, ka, neskatoties uz gājiena oficiālo aizliegšanu, tas daudzās valstīs izraisa negatīvu reakciju un ka Latvijas varas iestādes, aicinot atturēties no gājiena, tam neliek šķēršļus.

Organizācija paziņo, ka rīcība, kas aizvaino Krievijas armijas veterānus, kuri cīnījušies pret fašismu, nav pieļaujama.

Saistībā ar iespējamajiem protestiem Latvijas vēstniecība nosūtījusi Krievijas Ārlietu ministrijai vēstuli ar lūgumu 16. un 17.martā pastiprināt Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību apsardzi.

"Šī prasība izteikta, lai novērstu iespējamo apdraudējumu Latvijas vēstniecībai Maskavā, ģenerālkonsulātam Sanktpēterburgā un konsulātam Pleskavā," teikts vēstniecības vēstulē.

Protesta akcija pret 16.marta atzīmēšanu notiks arī visattālākajā Krievijas pilsētā - Vladivostokā. Organizācijas "Vienotās Krievijas jaunā gvarde" Piejūras novada reģionālā nodaļa mītiņa laikā iznīcinās 200 konservu bundžiņas ar Latvijas šprotēm.

Pasākumā piedalīsies arī partijas "Vienotā Krievija" un citu organizāciju pārstāvji. Mītiņa laikā iecerēts pieņemt vēstījumu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, kurā būs pieprasīts oficiālā līmenī izteikt protestu Latvijai, kā arī aicināts uz Latvijas boikotu.

Pēc mītiņa pilsētas ielās paredzēta parakstu vākšana minētajā vēstījumā.

Liela uzmanība Leģionāru piemiņas dienai pievērsta arī Krievijas presē.

Laikrakstā "Izvestija" publicēts rakts, kas veltīts skandalozajai filmai "Baltijas nacisms".

"Filmas autori sāka aplinkus - vai šīm trim nelielajām valstīm [tas ir, Latvijai, Lietuvai un Igaunijai] 1939./1940.gadā bija iespēja saglabāt neatkarību," norāda laikraksts un nekavējoties piesauc Krievijas Valsts domes starptautisko attiecību komitejas priekšsēdētāja Konstantīna Kosačova teikto, ka "Eiropas mazās valstis nevarēja izbēgt upurējamo bandinieku liktenim lielajā spēlē starp Hitleru, Staļinu un angļiem. No saplūšanas izdevās izbēgt tikai Somijai - Ziemas karā ar PSRS tā zaudēja daļu teritorijas, taču saglabāja suverenitāti."

Filmas autori uzskata, ka viņiem izdevies "sagraut daļu noturīgo mītu, piemēram, par Baltijas valstu okupāciju", jo padomju karaspēku uz Baltijas valstīm esot aicinājuši ar parlamenta petīcijām un sagaidījuši ar ziediem, apgalvo laikraksts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit