Latvijas iedzīvotāju skaits turpina samazināties

Pērn turpināja pieaugt reģistrēto laulību skaits. Tomēr statsitika liecina, ka pieauga arī šķirto laulību skaits. Reģistrēto laulību skaits uz 1000 iedzīvotājiem bija augstākais pēdējos 12 gados. 2005.gada reģistrētas 12544 laulības, savukārt šķirto laulību skaits ir 6341.

Statistika liecina, ka pieaug laulību reģistrējušo vidējais vecums. Ja 2000.gadā 40% vīriešu un 50% sieviešu stājās pirmajā laulībā 20 - 24 gadu vecumā, tad pērn tikai 30% jaunlaulāto vīriešu un 43% sieviešu bija šajā vecumā, bet 59% līgavaiņu un 44% līgavu bija 25 - 34 gadu vecumā. Turklāt ka 2005.gadā laulību reģistrējušo vidū bija 134 līgavaiņi un 579 līgavas 18 - 19 gadu vecumā, bet 91 līgava bija jaunāka par valstī noteikto pilngadības vecumu.

Aizvadītajā gadā jaundzimušo skaits bija 21,5 tūkstoši jeb par 1163 bērniem vairāk nekā 2004.gadā. Uz 1000 iedzīvotājiem dzimstības līmenis pieauga par 5,7%. Dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem - 9,3 bērni - bija augstākais rādītājs pēdējos 11 gados.

Statistikas dati par jaundzimušo mātes tautību liecina, ka 2005.gadā 65% no visiem jaundzimušajiem bija latvieši. 31% bērnu piedzima ģimenēs, kur bērna mātes un tēva tautība bija atšķirīga.

Mirušo skaits Latvijā pērn bija 32,8 tūkstoši jeb par 750 cilvēkiem vairāk nekā 2004.gadā.

Visizplatītākais nāves cēlonis Latvijā ir asinsrites sistēmas slimības, liecisa apkopotie dati. 2005.gadā no šīm slimībām valstī nomira 18,1 tūkstotis cilvēku jeb 55% no mirušo kopskaita. Nākamā lielākā nāves cēloņu grupa ir audzēji. No tiem pērn miruši 5,9 tūkstoši cilvēku jeb 18% no visiem mirušajiem. Trešo vietu nāves cēloņu struktūrā ieņem ārējie nāves cēloņi - nelaimes gadījumi, saindēšanās, traumas. No tiek aizvadītajā gadā miruši 3,2 tūkstoši cilvēku.

Statistikas dati liecina, ka 564 cilvēki aizvadītajā gadā gāja bojā pašnāvībās, 487 - transporta nelaimes gadījumos, 278 nosaluši, 250 miruši no saindēšanās ar alkoholu, 229 - vardarbības rezultātā, 199 – ugunsnelaimēs.