Tāpēc prezidente uzskata, ka nav pamata uzlikt nepilsoņiem par pienākumu, iesniedzot attiecīgos dokumentus, pierādīt savu nepārtrauktu un likumīgu uzturēšanos Latvijā, jo tas jau izriet no likumā noteiktā nepilsoņa statusa.
Saeima pagājušajā nedēļā pieņēma likumu par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā, ieviešot Eiropas Savienības Padomes prasības. Latvija ir izmantojusi arī direktīvā noteiktās dalībvalstu tiesības pieprasīt trešo valstu pilsoņiem izpildīt integrācijas nosacījumus, kas nav noteikti direktīvā, bet tiek ieviesti saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
Direktīvas un likuma mērķis ir sekmēt personu brīvu kustību Eiropas Savienības teritorijā, kas, protams, paver jaunas iespējas ievērojamai Latvijā pastāvīgi dzīvojošai iedzīvotāju grupai ceļot un strādāt Eiropas Savienības dalībvalstīs, vēstulē saeimai norāda prezidente.
Prezidente vērš Saeimas uzmanību uz to, ka Latvijā un Igaunijā terminam "trešās valsts pilsonis" ir atšķirīga situācija no citām ES dalībvalstīm. Latvijas nepilsoņiem noteikts īpašs statuss. Tāpēc prezidente uzskata, ka, balstoties uz Valsts Cilvēktiesību biroja un cilvēktiesību ekspertu viedokli, no Latvijas valsts puses ir nekonsekventi jautājumā par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijā piešķiršanu nostādīt Latvijas nepilsoņus vienlīdzīgā situācijā ar ārvalstniekiem vai bezvalstniekiem, ieskaitot tos, kas Latvijā iebraukuši salīdzinoši nesen.
Saeima atbildes rakstā Satversmes tiesai ir norādījusi, ka "Latvijas nepilsonis esot uzskatāms par Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju – ilgtermiņa rezidentu –, jo šis statuss paredz noturīgu saikni ar Latvijas valsti un vērsts uz to, ka šādas personas, pastāvīgi dzīvojot Latvijā, var iegūt pilsonību naturalizācijas kārtībā", vēstulē Saeimai atgādina prezidente.