Šāda kārtība pārejai uz vasaras laiku ir arī Lietuvā un Igaunijā.
Ekonomikas ministrija (EM) aicina Latvijas iedzīvotājus piedalīties aptaujā, vai arī turpmāk nepieciešams pāriet uz vasaras laiku.
Latvijai kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij līdz šā gada beigām jāsniedz Eiropas Komisijai savs viedoklis par attiecīgās direktīvas ietekmi uz dažādām tautsaimniecības nozarēm konkrētajā dalībvalstī, piemēram, transportu, komunikācijām, rūpniecību.
Apkopojot ES dalībvalstu viedokļus, Eiropas Komisija sniegs ziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropas padomei un Ekonomikas un sociālo jautājumu komitejai, kas pēc izvērtēšanas lems par vasaras laika režīma turpmāku piemērošanu.
Ikviens Latvijas iedzīvotājs var izteikt savu viedokli, vai arī turpmāk nepieciešams pāriet uz vasaras laiku, gan EM mājaslapā internetā "www.em.gov.lv", gan Ministru kabineta mājaslapā internetā "www.mk.gov.lv".
Vasaras laiks ir par vienu stundu priekšā joslu laikam, un to daudzās valstīs lieto pavasara, vasaras un rudens periodā. Latvijā vasaras laiks ieviests 1981.gadā. Kopš 1997.gada vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas plkst.3 līdz oktobra pēdējai svētdienai plkst.4.
Vasaras laiks pirmo reizi ieviests Lielbritānijā 1908.gadā, kad pieņemts likums par šādu pārkārtojumu elektroenerģijas taupīšanas nolūkā. Līdz 1981.gadam šādu kārtību bija atzinušas visas Eiropas valstis, kā arī ASV, Kanāda, Ķīna un Austrālija.
Šobrīd pulksteņu rādītāji divas reizes gadā tiek pārbīdīti jau 110 pasaules valstīs. NVS valstīs šāda prakse nav akceptēta vienīgi Tadžikistānā, Turkmenistānā un Uzbekistānā.
Latvijā laiku skaita atbilstoši otrajai laika joslai, Griničas laikam pieskaitot divas stundas.