Tas dod tiesības skolās izmantot elektronisko žurnālu kā vienīgo, pilnībā atsakoties no klasiskā papīra žurnāla, šodien norādīja Gailītis.
Līdz šim "e-klasi" paralēli papīra žurnāliem izmanto jau aptuveni viena trešā daļa jeb 300 vispārizglītojošo skolu visā valstī, taču tagad visām skolām būs iespēja izmantot tikai "e-klasi".
Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS) atzina, ka "e-klase" var būtiski atvieglot skolotāju darbu un ietaupīt laiku. Viņa norādīja, ka darbs elektroniskajā vidē netraucē katra gada beigās žurnālu izdrukāt atbilstoši normatīvajiem aktiem un nodot arhīvā.
Taču vienlaikus īpaši svarīgi ir turpināt izglītības iestāžu informatizāciju, kas iepriekšējos gados ticis atstāts novārtā. Eināra Repšes (JL) valdības laikā, 2003.gadā, kad izglītības un zinātnes ministrs bija Kārlis Šadurskis (JL) "e-klases" projekts ticis apturēts.
Īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele (ZZS) šodien uzsvēra, ka "e-klase" projekts ir būtisks solis informācijas tehnoloģiju ieviešanai izglītības sistēmā. Sistēma nodrošina vecākiem nozīmīgas informācijas elektronisku apmaiņu starp skolu un vecākiem.
Kā nākamo nozīmīgo soli izglītības sistēmas informatizācijai ministre minēja skolotāju nodrošināšanu ar portatīvajiem datoriem.
Gudele solīja divu gadu laikā skolotājus nodrošināt ar portatīvajiem datoriem, jo, lai pilnvērtīgi ieviestu elektronisko skolvadības sistēmu, katram skolotājam nepieciešams savs dators.
Āgenskalna ģimnāzijas direktore Sandra Sīle, stāstot par jauno "e-klases" sistēmu, norādīja, ka tas esot efektīvs un ātrs veids, kā vecākiem nogādāt informāciju par skolēniem.
Viņa gan atzina, ka klases žurnālu drukāšana un glabāšana, kā to pašreiz nosaka normatīvie akti, esot nelietderīga. Rivža uz to norādīja, ka, laika gaitā iegūstot pieredzi un pārliecinoties par elektronisko datu drošību, varētu tikt mainīta likumdošana un klases žurnālus, iespējams, vairs nevajadzēs drukāt, tie tiks saglabāti elektroniskā veidā.
Sīle stāstīja, ka pašlaik lielākā problēma, kāpēc skolas nevar pāriet uz elektronisko skolvadības sistēmu, ir datoru trūkums.
Runājot par sistēmas attīstību nākotnē, Gailītis norādīja, ka patlaban tiek strādāts tieši ar mācību procesa uzskaiti, bet uzreiz nākamais solis ir gan tarifikācijas, gan stundu saraksta algoritma izveidošana.
DEAC ilgtermiņa plāns ir izveidot "e-klasi" par vienīgo izglītības uzskaites sistēmu visas valsts mērogā, kurā tiktu atspoguļota visa informācija par jebkuru izglītības iestādi. To varētu izmantot gan skolas un skolēnu vecāki, gan pašvaldības un valsts iestādes.