Tā kā noklausīšanās iekārtas nav KNAB kompetence, bet gan SAB pārraudzībā esoša lieta, KNAB darbinieki jautājuši SAB pārstāvjiem kā rīkoties ar specifisko tehniku, vai drīkst to konfiscēt un pārbaudīt tās atrašanās leģitimitāti.
Korupcijas apkarotāji no SAB saņēmuši atbildi, ka privātpersonas Latvijā var iegādāties, ko grib, taču nedrīkst to izmantot. Līdz ar to KNAB nācies secināt, ka operatīvajām darbībām domāto tehniku nav iespējams konfiscēt, jo tās glabāšana neesot pretrunā ar likumu, televīzijas raidījumā stāstīja Strīķe.
SAB ceturtdien izplatītajā paziņojumā norāda, ka "nekad nedz rakstveidā, nedz arī kādā citā formā nav saņēmis no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja informāciju par kratīšanu laikā atrastām elektronisko sakaru pārtveršanas ierīcēm".
Tādēļ pamatojoties uz Strīķes teikto par kratīšanas laikā uzietu "operatīvo tehniku", SAB direktors atbilstoši Valsts drošības iestāžu likuma 19.panta 1.daļas 1.punktā noteiktajai kārtībai ir nosūtījis KNAB informācijas pieprasījumu par "operatīvās tehnikas" atrašanas gadījumiem, portālu "Delfi" informēja SAB preses sekretāre Baiba Rāta-Saliņa.
Par operatīvās noklausīšanās tehnikas atrašanas gadījumiem izbrīnu trešdien televīzijas raidījumā pauda arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas lod\ceklis Mareks Segliņš (TP), kurš apgalvoja, ka komisijas locekļi jautājot drošības iestāžu vadītājiem par noklausīšanās ierīču esamību privātu struktūru rokās, līdz šim saņēmuši noraidošas atbildes.
Tādēļ Segliņš solījās turpmāk uz Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēdēm uzaicināt arī Strīķi, kurai esot vairāk informācijas nekā Latvijas drošības iestāžu vadītājiem.
Arī premjera Aigara Kalvīša (TP) padomnieks Raimonds Lazdiņš televīzijas tiešraidē apgalvoja, ka nedz premjeram, kurš ir KNAB pārraugs, nedz tieslietu ministram, kurš ir SAB pārraugs informācijas par šādiem gadījumiem nav.
Strīķe raidījumā arī norādīja, ka KNAB uzieto tehniku tirgo tikai dažās Eiropas valstīt un to var iegādāties tikai operatīvās darbības subjekti.