Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), norādot, ka nepareizi izvēlēts braukšanas ātrums ir par pamatu daudzajiem ceļu satiksmes negadījumiem, iebilst pret ierosinājumu paaugstināt maksimālo atļauto braukšanas ātrumu ārpus apdzīvotām vietām no 90 kilometriem stundā, uz 100.
Šādu ierisinājumu izteicis Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš. Sarunā ar portālu "Delfi" Segliņš sacīja, ka tas laiks, kad ceļi valstī bija sliktā stāvoklī un cilvēki pārvietojās ar vecām padomju laika mašīnām, ir pagājuši. Viņš ir pārliecināts, ka auto ceļi ir pietiekoši labā stāvoklī, lai, braucot ar ātrumu 100 kilometri stundā, netiktu apdraudēti ne paši braucēji, ne kājām gājēji.

"Tāpat cilvēki izvēlas braukšanas ātrumu, kas ir lielāks par noteiktajiem 90 kilometriem stundā," Segliņš uzskata, ka likumiem ir jāpielāgojas cilvēku dzīvesveidam.

CSDD pārstāvis Janis Aizpors portālam "Delfi" norādīja, ka ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka vispārējais ātruma ierobežojums ārpus apdzīvotām vietām ir 90 kilometri stundā. To, ņemot vērā ceļa stāvokli, var palielināt vai samazināt, uzstādot attiecīgās ceļa zīmes.

Līdz ar to, izvērtējot katru konkrēto ceļu posmu, jau tagad Latvijā pastāv likumīgas iespējas palielināt atļauto braukšanas ātrumu, uzsver Aizpors. Viņš norāda, ka tāda prakse tiek piekopta - vasarā, uzstādot zīmes, kas atļauj braukt ar ātrumu 100 kilometri stundā.

Veicot grozījumus Ceļu satiksmes noteikumos, tika ieviesta norma par ātrgaitas ceļiem, kur atļautais braukšanas ātrums būtu 110 kilometri stundā. "Diemžēl vēl neviens starptautiskām prasībām atbilstošs ātrgaitas ceļš Latvijā nav izbūvēts," komentē CSDD pārstāvis.

CSDD pārstāvis uzsver, ka ļoti būtisks nosacījums ātruma paaugstināšanai ir ceļa tehniskais stāvoklis, aprīkojums un infrastruktūra. "Praktiski visās valstīs braukt ātrāk par 90 kilometriem stundā atļauts tikai uz automaģistrālēm vai tamlīdzīgiem ceļiem. Uz šiem ceļiem ir aizliegts braukt, piemēram, velosipēdistiem un traktoriem, nedrīkst atrasties gājēji, tie ir norobežoti ar barjerām, novēršot mājdzīvnieku un meža zvēru iznākšanu uz tiem, uz tiem nav viena līmeņa krustojumi un apgriešanās vietas," skaidro Aizpors.

Pieņemot lēmumu par atļautā ātrumu palielināšanu primārais par ko būtu jādomā gan Latvijā, gan ES valstīs ir satiksmes drošība, teikts CSDD paziņojumā. Aizpors norāda, ka Latvijā ceļi lielākoties ir ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā, bez sadalošās joslas, nav atsevišķi nodalīta telpa lēngaitas transportlīdzekļiem, kā arī gājējiem. "Satiksmes drošības jomā vadošās valstīs, kā piemēram, Nīderlande, Lielbritānija, Šveice, Dānija un Vācija pa šādiem ceļiem atļautais braukšanas ātrums ir 80 kilometri stundā, bet Zviedrijā pat 70 kilometri stundā," norāda CSDD pārstāvis.

Tā kā ātrums ir galvenais faktors, kas nosaka ceļu satiksmes negadījumu smagumu, kā arī ņemot vērā iepriekš minēto valstu praksi un pieredzi, pat 90 kilometri stundā drošai satiksmei uz daudziem Latvijas ceļiem ir par augstu, uzskata CSDD. Pieņemot lēmumu par atļautā ātruma paaugstināšanu jāņem vērā zinātnisko pētījumu rezultātus, kas rāda, ka palielinot ātrumu par 10 procentiem negadījumu skaits palielinās par 20 procentiem, ievainoto skaits palielinās par 40 procentiem, bet bojā gājušo skaits palielinās par 50 procentiem, uzsver CSDD.

"Latvijas satiksmes drošības speciālisti ir izpētījuši, ka palielinot ātrumu no 90 līdz 110 kilometriem stundā, bojā gājušo skaits palielinātos par 180, bet ievainoto par 680 cilvēkiem gadā. Savukārt laika ieguvums braucot, piemēram, 30 kilometrus no Ogres līdz Rīgai, būtu trīs minūtes," uzsver Aizpors.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!