Informāciju tehnoloģiju (IT) speciālists uzņēmējs Gints Ernestsons no Uzņēmumu reģistra (UR), VAS "Tiesu namu aģentūra" (TNA), SIA "Lursoft" un SIA "Lursoft IT" prasa piedzīt vairāk nekā piecu miljonu latu kompensāciju par datorprogrammatūru "Lurs", "Kaktuss" un "Siets" izmantošanu.
Tiesā iesniegtas divas prasības. Prasībā, kas vērsta pret valsts institūcijām, prasīts no UR piedzīt 295 000 latu, bet no TNA - 687 500 latus. Otrajā prasībā no "Lursoft" prasīts piedzīt 1,66 miljonus latu, bet no "Lursoft IT" - 2,43 miljonu latu kompensāciju.

Prasību, kas vērsta pret UR un TNA, Ernestsons iesniedzis arī vēl divu programmatūras līdzautoru - Aigara Zaubes un Sandija Aploka - vārdā. Viņš prasa piedzīt kompensāciju par "Lurs", "Kaktuss" un "Siets" izmantošanu, norādīt autora vārdu, kā arī noslēgt licences līgumu par darbu turpmāku izmantošanu.

Prasība pret "Lursoft" un "Lursoft IT" ir par darbu autorības atzīšanu attiecībā uz datorprogrammatūras sistēmām "Lurs", "Kaktuss" un "Siets". Prasīts konstatēt faktu, ka šīs sistēmas komerciālām vajadzībām izmantotas "Lursoft" biznesā no 1996. līdz 2007.gadam, kā arī piedzīt kompensāciju par šo sistēmu un autora vārda izmantošanu. Prasībā arī lūgts noslēgt licences līgumu par darbu turpmāku izmantošanu.

Ernestsons Rīgas apgabaltiesā bija vērsies jau šā gada marta beigās, taču tiesa abas lietas atstāja bez virzības un uzdeva novērst prasību pieteikumos fiksētos trūkumus. To Ernestsons izdarījis aprīļa beigās, un apgabaltiesa 3.maijā ierosinājusi civillietas, kā arī nosūtījusi pieteikumus atbildētājiem - UR, TNA, "Lursoft" un "Lursoft IT".

Tiesas sēdes datums Ernestsona prasībās vēl nav noteikts, aģentūrai LETA sacīja Rīgas apgabaltiesas preses sekretāre Evita Naglinska.

TNA valdes locekle Signe Jantone aģentūrai LETA sacīja, ka Ernestsona prasības pieteikums no tiesas līdz šim vēl nav saņemts un detalizēti prasības būtība nav zināma, tāpēc patlaban nav iespējams pateikt, vai TNA atzīst prasību.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa pēc Ernestsona lūguma februāra beigās izsniedza izpildu rakstu pierādījumu nodrošināšanai.

Jantone sacīja, ka TNA bijuši tiesu izpildītāji, lai nodrošināt pierādījumus. Viņi veikuši izpildu darbības, prasot TNA izsniegt dokumentu un sistēmu kopijas. Pēc savām iespējām šos lūgumus TNA izpildījusi, lai gan tiesu izpildītāja rīcība pārsūdzēta.

"Lursoft" valdes loceklis Ainars Brūvelis aģentūrai LETA iepriekš atzina, ka uzņēmums ir saņēmis prasību par pierādījumu nodošanu. Tajā prasītas sistēmas datu kopijas. UR arī bija ieradušies tiesu izpildītāji, lai nokopētu iestādē lietoto programmatūru, liecināja aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Gan Ernestsons, kurš līdz februārim ilgus gadus strādāja uzņēmumā "Lursoft", gan viņa advokāts Mārcis Krūmiņš iepriekš atturējās konkretizēt strīda būtību.

Brūvelis piebilda, ka Ernestsona iepriekšējie amati uzņēmumā devuši pilnu piekļuvi sistēmas datiem.

Iepriekš Ernestsons bijis Iekšlietu ministrijas Sakaru un informātikas departamenta priekšnieks un Valsts informācijas tīkla aģentūras valsts pilnvarnieks, bet pēc valsts amatu pamešanas pievērsies uzņēmējdarbībai un joprojām ir vairāku IT firmu līdzīpašnieks un amatpersona. Uzņēmumā "Lursoft" viņš bijis arī virtuālā dainu skapja projekta vadītājs.

"Lursoft" sadarbībā ar UR piedāvā plašu datubāzu klāstu par Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām, komercsabiedrībām, sabiedriskajām organizācijām, juridiskām personām.

Sadarbībā ar TNA uzņēmums piedāvā lietotājiem internetā iepazīties ar pilna teksta tiesu spriedumiem un nolēmumiem, kam ir svarīga loma tiesiskās vides sakārtošanā un korupcijas novēršanā.

Lai tiesu nolēmumi būtu pieejami, TNA 1998.gadā sāka nolēmumu sistematizāciju un apkopojumu izdošanu. 2000.gadā sadarbībā ar "Lursoft IT" TNA sāka izstrādāt tiesu nolēmumu analītiskās apstrādes sistēmu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!