Likumā sagatavoti arī vairāki grozījumi, kas tiesībsarga amatu padarītu pievilcīgāku tiesnešiem. TM norāda, ka šobrīd tiesnešiem nav motivācijas pretendēt uz šo amatu, jo tam ir salīdzinoši īss pilnvaru termiņš un mazākas sociālās garantijas.
Likuma grozījumos noteikts, ka tiesībsarga mēneša amatalga būs par 15 % lielāka, nekā Augstākās tiesas tiesneša mēneša amatalga ar piemaksu par pirmās kvalifikācijas klasi.
Gadījumā, ja par tiesībsargu ievēlēts tiesnesis, kuram nav pilnvaru termiņa ierobežojums, viņš pēc ombuda pienākumu pildīšanas varēs atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā, ja nebūs sasniedzis tiesneša amata pildīšanai noteikto maksimālo vecumu.
Tāpat grozījumi likumā paredz, ka ombudam būs padomdevēja tiesības Ministru kabineta sēdēs.
Grozījumi arī paredz, ka turpmāk ombuda ievēlēšanai būs nepieciešamas divas trešdaļas Saeimas deputātu atbalsts, nevis vairākuma kā bija līdz šim. Tikpat liels atbalsts būs nepieciešams, lai atceltu ombudu no amata, savukārt jautājumu par tiesībsarga atcelšanu saeima varētu skatīt tikai tajā gadījumā, ja par to parakstījušies viena trešdaļa Saeimas deputātu.
Valdības komiteja pirmdien atbalstīja arī grozījumus likumā par valsts noslēpumu, kas paredz tiesības tiesībsargam iepazīties ar valsts noslēpumu saturošiem dokumentiem.
Savukārt grozījumi Tiesnešu izdienas pensijas likumā paredz, ka tiesībsarga amatā nostrādāto laiku ieskaitīs ieskaita tiesneša izdienas stāžā un ņems vērā, aprēķinot tiesnešu izdienas pensiju.
Valdības komiteja akceptēja grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz, ka kriminālvajāšanas uzsākšana pret tiesībsargu, viņa apcietināšana, pakļaušana kratīšanai vai citāda viņa brīvības ierobežošana būs pieļaujama tikai ar Saeimas piekrišanu.
Jau vēstīts, ka Saeima 1.martā tiesībsarga amatā apstiprināja Romānu Apsīti, kas ir pirmais tiesībsargs Latvijā. Tiesībsarga institūciju Latvijā veidot rosināja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
