Parakstot likumprojektu, kas Latviju tuvina bezvīzu režīmam ar ASV, ASV prezidents Džordžs Bušs tur pērn NATO sanāksmes laikā dotu solījumu, šādu viedokli pauda ārlietu ministrs Atis Pabriks (TP).
Kā ziņots, Bušs piektdien parakstīja pagājušajā nedēļā Kongresa apstiprināto likumprojektu, kas cita starpā atvieglos Austrumeiropas valstu pilsoņiem ieceļošanu Savienotajās Valstīs, nepieprasot viņiem vīzas.

Pabriks atzina, ka panākts ievērojams progress attiecībā uz likumprojekta pieņemšanu, taču arī pēc tam, kad likums stāsies spēkā, būs nepieciešams aptuveni pusotrs gads, lai Latvijas pilsoņi varētu doties uz ASV bez vīzas.

Pēc Pabrika teiktā, līdz šim procesa virzību lielākoties noteica politiskā vēlme, taču patlaban galvenie jautājumi skar tehnisko pusi. Piemēram, rūpīgi jāizvērtē, kāpēc ir tik liels skaits vīzu atteikumu. Tieši šī problēma, pēc Pabrika domām, būs aktuālākā nākamā pusotra gada laikā.

Pārstāvju palāta pagājušajā piektdienā likumprojektu atbalstīja ar 371 balsi, pret balsojot 40 likumdevējiem. Likumprojekts, kas veltīts iekšzemes drošības jautājumiem un paredz ieviest jaunus robežas drošības pasākumus, vienlaikus satur normas, kas ļaus Austrumeiropas valstīm iekļūt to 27 valstu sarakstā, uz kurām attiecināta bezvīzu ieceļošanas programma.

Senāts likumprojektu ar 85 balsīm atbalstīja pagājušās ceturtdienas vakarā. Pret to balsoja tikai astoņi senatori.

Pēc likuma spēkā stāšanās Valsts departamentam un Iekšzemes drošības ministrijai būs jānosaka konkrētās valstis, kas atbilst jaunajai programmai.

Bušs kā potenciālās kandidātvalstis iepriekš nosaucis Bulgāriju, Čehiju, Grieķiju, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Maltu, Poliju, Rumāniju, Slovākiju un Ungāriju, kā arī Dienvidkoreju.

"Es turpināšu strādāt ar Kongresu, lai vairotu mūsu drošību un sasniegtu mūsu ārpolitikas mērķus, pieļaujot lielāku elastību mūsu tuvāko sabiedroto iekļaušanai [bezvīzu] programmā," likumprojekta parakstīšanas ceremonijas laikā teica Bušs.

Iepriekš spēkā esošā likumdošana ļāva bezvīzu programmā iekļaut valstis, kuru pilsoņiem vīzu atteikumu skaits nepārsniedza trīs procentus no kopējā vīzu pieprasījuma skaita. Tagad šis slieksnis pazemināts līdz desmit procentiem.

Likumprojekts satur arī būtiskākās rekomendācijas, kuras izteica 2001.gada 11.septembra terora aktu izmeklēšanas komisija. Likumdošanas aktā tās iestrādātas tikai pēc trīs gadiem, kas pagājuši kopš komisijas ziņojuma sagatavošanas.

Likumprojekts pieprasa trīs gadu laikā ieviest sistēmu, kas nodrošina visas ar pasažieru lidmašīnām pārvadājamās kravas caurskati, uzlabot lidostu un jūras ostu drošību un piešķirt finansējumu ASV pilsētām, pamatojoties uz terorisma risku izvērtējumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!