"Ministre ir pārsteigusies ar saviem izteikumiem," sacīja Kalvītis, norādot, ka tas neesot labākais veids, kā risināt jautājumus.
Savukārt Valsts prezidents piebilda, ka esot plānojis tikties ar Demakovu un pārrunāt ne tikai šos jautājumus, bet arī citas kultūras jomas aktualitātes.
Jau ziņots, ka Zatlers vakar intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunkti" norādījis uz nepieciešamību esošajā ekonomikas situācijā izvērtēt iecerēto lielo būvprojektu lietderīgumu un iespējamu būvniecības termiņu pārcelšanu.
Ņemot vērā situāciju ekonomikā, šajā jautājumā būtu jāizvērš ļoti nopietnas diskusijas, intervijā atzina valsts vadītājs.
Pēc Zatlera domām, kamēr nav nostabilizējusies Latvijas ekonomika, ir jēga padomāt par iespējamu būvniecības projektu realizēšanas atlikšanu, no tiem neatsakoties, bet izstrādājot precīzus tehniskos projektus.
Taču Kultūras ministrija (KM) asi kritizēja šādu prezidenta viedokli, saucot to par populismu.
Pēc prezidenta intervijas Latvijas Radio KM izplatītajā paziņojumā tika teikts, ka Zatlera izteiktais viedoklis, ka Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošana būtu jāaptur inflācijas dēļ, "ir vērtējams kā populistisks". "Ir grūti iedomāties vēl bezatbildīgāku priekšlikumu par Nacionālās bibliotēkas projekta apturēšanu," teikts KM paziņojumā.
Tāpat Zatlera atsaukšanās uz Latvijas Darba devēju konfederācijas it kā teikto, ka "Gaismas pils" celtniecība būtu jāaptur, "rada iespaidu, ka ar Valsts prezidentu iespējams manipulēt", jo tieši Latvijas Darba devēju konfederācija ir iecerējusi liela konferenču centra būvniecību Zaķusalā, kas tiešā veidā konkurēs ar Nacionālo bibliotēku, kurā arī paredzētas plašas telpas konferencēm, norāda KM.
"Klaji populistiskais mēģinājums šodienas radio intervijā bibliotēkas celtniecību pretstatīt skolotāju, mediķu un citu jomu darbinieku atalgojumam liecina, ka Valsts prezidents neseko līdzi valdības lēmumiem, jo Ministru kabinets ir akceptējis algu pieauguma grafikus valsts nodarbinātajiem cilvēkiem un konsekventi tos īsteno," teikts KM paziņojumā.
Demakova aicina Valsts prezidentu apmeklēt valsts aģentūru "Jaunie trīs brāļi" un iepazīties ar iecerēto Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Rīgas koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeju būvniecību.
Kultūras ministre šorīt Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā "900 sekundes" noraidīja Valsts prezidenta bažas par kultūras iestāžu būvniecības ietekmi uz ekonomiku, norādot, ka bibliotēka tiks būvēta sabalansēta budžeta laikā, Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecība tiks veikta par privātiem līdzekļiem, bet koncertzāles būvniecības sākšana atlikta līdz 2010.gadam.
Demakova sacīja, ka pēc likuma "vienīgais lielais eksperts" ir Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kurš vakar telefonsarunā ar ministri apstiprinājis, ka bibliotēkas būvniecība neapdraud ekonomiku.
Arī ekonomisti iepriekš norādījuši, ka iecerētie vērienīgie būvprojekti var atstāt negatīvu iespaidu uz Latvijas ekonomiku.
Valsts tuvākajos gados gatavojas realizēt vairākus nozīmīgus būvniecības projektus Rīgā, piemēram, jaunās Nacionālās bibliotēkas ēkas un Laikmetīgās mākslas muzeju būvniecību, kā arī koncertzāles būvniecību uz AB dambja.
"Gaismas pili" paredzēts sākt būvēt šā gada 18.novembrī, bet nodot ekspluatācijā - 2010.gadā.
KM iesniegusi Ministru kabinetā lēmumprojektus, kas paredz atlikt uz 2008.gadu lemšanu par Rīgas koncertzāli un Laikmetīgās mākslas muzeju.
Zatlers radio intervijā līdzās bibliotēkas projektam inflācijas kontekstā minēja arī Rīgas koncertzāles projektu. Tāpēc KM "aicina Valsts prezidentu pirms jautājumu komentēšanas iepazīties ar faktiem". KM esot vairākkārt norādījusi, ka Rīgas koncertzāles būvniecība ir atlikta līdz 2010.gadam. Tas esot darīts ar nolūku, lai koncertzāles celtniecība pat daļēji nesakristu ar Nacionālās bibliotēkas celtniecību, kuru plānots pabeigt 2010.gadā. Tādēļ Rīgas koncertzāles pat hipotētiska ietekme uz inflāciju neesot iespējama ātrāk kā 2010.gadā.
KM arī norādīja, ka iepriekšējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga - atšķirībā no Zatlera - esot izteikusies, ka "bibliotēka mums ir nepieciešama kā gaiss, kā ūdens".
Šī gada 11.jūnijā sabiedrībā pazīstami kultūras darbinieki izplatīja atklātu vēstuli ar aicinājumu nepakļauties populistiskiem mudinājumiem apturēt bibliotēkas projektu, norādot: "Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta apturēšanas sekas būtu Latvijai ilgtermiņā katastrofālas. Stratēģiskie zaudējumi simtkārt pārsniegtu īstermiņa emocionālos ieguvumus. Tiktu raidīts signāls, ka nevēlamies veidot uz zināšanām balstītu sabiedrību. (..) Nacionālās bibliotēkas projekta apturēšana nozīmētu, ka Latvijai tik nepieciešamā "Gaismas pils" netiks uzcelta tuvākajos desmit gados, varbūt pat vispār. To nedrīkst pieļaut!".
Šo aicinājumu parakstīja Jānis Stradiņš, Alvis Hermanis, Pēteris Vasks, Maija Kūle, Knuts Skujenieks, Anna Žīgure, Andris Kronbergs, Māris Sirmais, Māra Zālīte, Imants Lancmanis, Jānis Stradiņš, Džemma Skulme, Māra Ķimele, Ēriks Stendzenieks, Nora Ikstena, Andrejs Žagars, Imants Kalniņš, Juris Rubenis, kā arī citi kultūras un sabiedriskie darbinieki.
KM aicināja "Valsts prezidentu turpmāk atturēties no nepārbaudītas un spekulatīvas informācijas izplatīšanas par Latvijas nākotnei ārkārtīgi svarīgiem projektiem".