Lai gan svētceļnieku pulki, kas šogad 15.augustā pulcējās Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos, tikai nesen kā pametuši Aglonu, jau sākusies gatavošanās 2008.gadā paredzētajiem svētkiem, tādēļ no valsts papildus jau piešķirtajiem nepilniem 33 000 latu pieprasīts vēl nepilns 31 000 latu.
Tieslietu ministrijas (TM) Sabiedrisko attiecību nodaļā aģentūrai LETA sacīja, ka pērn izlemts svētku rīkošanai 2008.gadā piešķirt 32 943 latus - tik pat lielu summu, cik sākotnēji bija atvēlēts tērēt šogad.

Ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Jana Saulīte sacīja, ka šogad svētku rīkošanai TM pārskaitījusi kopumā 37 943 latus - kopā ar tiem 5000 latu, ko valdība svētku rīkošanai piešķīra nedēļu pirms pašiem svētkiem. No valsts budžeta papildus šogad tikuši pārskaitīti vēl 20 000 latu, no tiem 10 000 latu - Preiļu pašvaldībai un tik pat daudz televīzijas translāciju nodrošināšanai.

Savukārt nākamā gada budžetā TM lūgusi piešķirt svētku rīkošanai vēl papildus 30 983 latus. Par nākamā gada budžetu valdība paredzējusi lemt 4.septembrī.

Šā gada svētku organizētāja - Aglonas bazilikas draudzes - prāvests Andrejs Aglonietis pirms svētkiem norādīja, ka to organizēšanai trūkst 117 000 latu.

Saulīte sacīja, ka šā gada septembrī TM esot paredzējusi uzklausīt Aglonas bazilikas draudzes pārstāvju informāciju par svētkos gūtajiem ienākumiem - ziedojumiem un ienākumiem no tirdzniecības licencēm, kā arī svētkos gūtos secinājumus. Uz šo sanāksmi aicinātas arī pārējās svētku nodrošināšanā iesaistītās iestādes, jo TM paredzējusi papildināt un uzlabot nākamgad paredzēto svētku plānu.

Jau šā gada martā Rīgas arhibīskaps-metropolīts kardināls Jānis Pujats lūdza arī 2008.gadā noteikt ikgadējos Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus par valsts nozīmes pasākumu un piedalīties tā norises izdevumu segšanā.

Rīkojuma projektu "Par valsts nozīmes pasākumu starptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā 2008.gadā un tā nodrošināšanas un drošības plānu" valdība paredzējusi skatīt nākamnedēļ.

Valdībā iesniegtajos dokumentos TM norāda, ka rīkojuma projekts attiecas uz pilsoniskas sabiedrības un demokrātijas, kultūras, kā arī drošības un aizsardzības politikas jomu.

Arī 2008.gada svētku norises organizēšanai Katoļu baznīcas Latvijā vadība pilnvaroja Aglonas bazilikas draudzi.

Valdībā iesniegtajos dokumentos norādīti konkrēti svētku nodrošināšanas un drošības pasākumi un noteikti termiņi, kādos jāizstrādā šo pasākumu norises plāni gan pašai Aglonas bazilikas draudzei, gan Katastrofu medicīnas centram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un citām iesaistītajām struktūrvienībām.

TM norādījusi, ka valsts nozīmes pasākuma starptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā nodrošināšanas un drošības plāns 2008.gadā tiks nodrošināts TM budžeta programmas "Valsts nozīmes pasākumu norises nodrošināšana starptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā" gaitā.

Bazilika atzīta par starptautiskas nozīmes svētvietu, un tajā novietota Aglonas Dievmātes Brīnumdares svētbilde. Saglabājušās liecības, ka pie svētbildes un Aglonas baznīcā ne reizi vien esot notikuši brīnumi.

1980.gadā Romas pāvests Jānis Pāvils II katedrālei piešķīra bazilikas titulu. 1990.gadā tās teritorijā apglabāts pirmais Latvijas kardināls Juliāns Vaivods. 1993.gada septembrī Aglonā viesojās Romas pāvests Jānis Pāvils II.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!