Premjers Aigars Kalvītis taupīšanas nolūkā piedāvā izslēgt no ministriju budžetiem tukšās štata vietas, kurām piešķirtās naudas summas, pēc Kalvīša domām, tiek iztērētas prēmijās un piemaksās esošajiem darbiniekiem. Tomēr ministrijas norāda, ka vakantās vietas pastāv zemā atalgojuma un kvalificētu speciālistu trūkuma dēļ, un tukšajām vietām paredzētie līdzekļi tiek tērēti lietderīgi.
Saskaņā ar Valsts civildienesta pārvaldes (VCP) priekšnieka Māra Skudras sniegto informāciju, uz 2007. gada 31. jūliju tiešās valsts pārvaldes iestādēs bija 3403 neaizpildītu štata vietu. Vislielākais vakanto vietu īpatsvars ir Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (26%), Iekšlietu ministrijas (24%) un Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta sistēmā (23%). VCP pagaidām gan nevarēja nosaukt, kādu summu varētu ieekonomēt valsts budžets, ja tiktu likvidētas vakantās štata vietas.

" onclick="window.open('http://www.delfi.lv/news/picture/show_graph.php?id=18992446','','width=1150,height=753');">Vakanto ierēdņu amata vietu īpatsvars ministriju sistēmās

Iekšlietu ministrijas sistēmā štata vietu skaits ir aprēķināts, lai būtu iespējama iekšlietu sistēmai doto sabiedriskās kārtības nodrošināšanas, noziedzības novēršanas un citu uzdevumu izpilde. Vakances netiek aizpildītas zemā atalgojuma dēļ, un līdzekļi, kas paredzēti vakantajiem posteņiem, tiek izmantoti virsstundu un papildus darba apmaksai esošajiem darbiniekiem, kuriem bieži vien nākas "strādāt par diviem", lai kompensētu trūkstošos cilvēkresursus. Iekšlietu ministrijas Preses centra vadītāja Laura Karnīte norādīja, ka visi ministrijai piešķirtie līdzekļi tiek izmantoti lietderīgi ministrijas uzdevumu izpildei.

Savukārt Reģionālās un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) pārstāvji atzīst, ka uz vakantajām vietām piesakās maz speciālistu. To var skaidrot ar kandidātu neatbilstību izvirzītajām prasībām, jo šobrīd Latvijā trūkst kompetentu attīstības plānošanas speciālistu, līdz ar to deviņi konkursi ir noslēgušies bez rezultātiem. Kopumā šogad RAPLM bija izsludinājusi 60 konkursus uz šobrīd vakantajām 22 amata vietām, no tām 12 saistītas ar Eiropas Savienības Struktūrfondu 2007. - 2013. g. plānošanas perioda mērķa "Pārrobežu sadarbības programmu" ieviešanu.

2007.gada sākumā ministrijā tika veikts funkcionālais audits, kas noteica optimālu ministrijas struktūru efektīvai visu normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildei. Tāpat no šī gada RAPLM ir uzticēti vairāki jauni uzdevumi: ilgtermiņa attīstības politikas plānošana, zemes politikas izstrāde, ainavu politikas plānošana un ir sākts darbs pie Nacionālā attīstības plāna 2007. - 2013. gadam. Paplašinoties ministrijas uzdevumu lokam, ir radusies nepieciešamība piesaistīt kompetentus speciālistus.

Ministriju pārstāvji nevarēja pateikt, kur tiks atrasti līdzekļi darbinieku algām, ja "tukšās" štata vietas tiks aizpildītas pēc to izslēgšanas no budžeta.

Saskaņā ar VCP datiem, vakanto ierēdņa amatu īpatsvars ir 11,7%, bet vakanto darbinieku amatu īpatsvars tiešās valsts pārvaldes iestādēs ir 11,4%. Šogad vakanču skaits valsts pārvaldē ir pat nedaudz samazinājies – vakanto ierēdņa amatu īpatsvars 2006. gada 31. decembrī sastādīja 13,4%, savukārt vakanto darbinieku amatu īpatsvars tiešās valsts pārvaldes iestādēs - 18%.

Šis samazinājums ir skāris vairāk darbinieku amatus un tas varētu būt izskaidrojams ar izmaiņām darba samaksas sistēmā valsts pārvaldē strādājošajiem, kas ir stājusies spēkā pagājušā gada vasarā. Jāņem vērā arī tas fakts, ka lielais vakanču skaits daļā iestāžu ir saistīts ar ilgstošo zemo atalgojumu valsts pārvaldē.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis otrdien vienojās ar ekonomikas ekspertiem par visaptveroša valsts ekonomikas stabilizācijas plāna izveidi. Tā ietvaros paredzēts darba samaksas pieauguma tempa samazināšanu, lai panāktu, ka darba samaksas pieaugums nepārsniedz darba ražīguma pieaugumu vai vismaz ir vienā līmenī ar inflācijas rādītājiem, nevis kā esošajā situācijā, kad darba samaksa ik gadu pieaug par 20%.

Viens no Kalvīša pieaicinātajiem ekspertiem, ekonomists Uldis Osis norādīja, ka valstij tomēr vajadzētu apsvērt uz neilgu laiku veikt "algu iesaldēšanu". Pēc Oša domām, nodokļus valstī nevajadzētu palielināt, tomēr vajadzētu palielināt to administrēšanas efektivitāti.

Kā vēl viens instruments ekonomikas uzlabošanai būšot 2008. -2010. gada budžeta izstrāde ar reālu pārpalikumu, kas būs lielāks par 1%. Pēc premjera teiktā, tas būs nopietns pasākums un nekas tāds līdz šim nav veikts. Lai sasniegtu šo mērķi, ir sākta valsts iestāžu bāzes izdevumu revīzija. Saskaņā ar Kalvīša ierosinājumu par "tukšo" štata vietu izslēgšanu no budžeta, Valsts civildienesta pārvalde sākusi auditus ministrijās, lai likvidētu vakantās darba vietas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!