Tā Sociālekonomiskās daļas juriskonsulte Daina Celma portālam "Delfi" norādīja, ka likumprojekts ir pretrunā ar Satversmi – likumprojekts paredz, ka pārkāpumu atklāšanas gadījumā cilvēkam nav iespējas sevi aizstāvēt attiecīgajā institūcijā, bet konstitūcija vienmēr cilvēkam paredz šādas tiesības. Turklāt cilvēku nevar uzskatīt par noziedznieku, tas vēl ir jāpierāda, akcentēja Celma.
Arī komisijas sēdes laikā otrdien Saeimas deputāts Krišjānis Kariņš (JL) klātesošajiem bilda, ka likumprojekts ir neefektīvs, jo tas nedod cilvēkiem iespēju pierādīt, cik daudz viņiem ir legāli iegūtās skaidras naudas.
Viņš norādīja, ka cilvēki līdz šim bieži vien nav maksājuši nodokļus, jo tas viņiem nav prasīts. Tie, kas līdz šim nav pierādījuši savas naudas legālo izcelsmi, ir vai nu nezinātāji, kuri citā gadījumā to labprāt darītu, vai arī tie, "kuri simts gadus to nedarīs". Kariņš uzsvēra, ka jaunā likuma principam jābūt šādam – jāuzrāda, cik daudz skaidrās naudas ir, un par to nav paredzēts sods. Savukārt, ja skaidrās naudas uzkrājumu nav, nekādas tālākās izmeklēšanas neseko līdz brīdim, kad notiktu kāds liels darījums.
Leiškalns pēc sanāksmes norādīja, ka likums pašreizējā stadijā "padara par muļķiem tos cilvēkus, kas grib iegūtos līdzekļus deklarēt". Pamatodams, kādēļ likuma pieņemšanu vajadzētu atlikt, viņš arī norādīja, ka šī gada budžetā nav piešķirti deviņi miljoni latu, kas būtu nepieciešami šī likuma realizācijai dzīvē.
Pērn Saeimas Budžeta un finanšu komisija atlika iedzīvotāju mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumprojektu, šauboties, vai valsts ir tiesīga prasīt cilvēkam uzkrājumus virs 100 minimālajām mēnešalgām gada beigās ieskaitīt savā kontā bankā.
Sākumdeklarēšanu valstī mēģina ieviest jau desmit gadus, un tā būtiski atvieglotu tiesībsargājošo iestāžu cīņu pret nodokļu nemaksāšanu, nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju un korupciju. Likumprojektam, pēc sākotnējiem plāniem, bija jāstājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.
Paredzēts, ka cilvēkiem nebūs jādeklarē īpašumi, kas ir pieejami dažādos reģistros, piemēram, zemesgrāmatā, bet viss pārējais. Piemēram, ienākumi, uzkrājumi, kā arī aizņēmumi, aizdevumi vai citi darījumi, ja tie gadā pārsniegs 100 minimālās mēnešalgas, kā arī ārzemēs piederošais nekustamais un kustamais īpašums, vērtspapīri u.c. Saskaņā ar Finanšu ministrijas aplēsēm, sākumdeklarēšanās prasības attieksies uz aptuveni 200 000 Latvijas iedzīvotāju.
Pērn Saeimas Budžeta un finanšu komisija atlika iedzīvotāju mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumprojektu, šauboties, vai valsts ir tiesīga prasīt cilvēkam uzkrājumus virs 100 minimālajām mēnešalgām gada beigās ieskaitīt savā kontā bankā.
Sākumdeklarēšanu valstī mēģina ieviest jau desmit gadus, un tā būtiski atvieglotu tiesībsargājošo iestāžu cīņu pret nodokļu nemaksāšanu, nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju un korupciju. Likumprojektam, pēc sākotnējiem plāniem, bija jāstājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.
Paredzēts, ka cilvēkiem nebūs jādeklarē īpašumi, kas ir pieejami dažādos reģistros, piemēram, zemesgrāmatā, bet viss pārējais. Piemēram, ienākumi, uzkrājumi, kā arī aizņēmumi, aizdevumi vai citi darījumi, ja tie gadā pārsniegs 100 minimālās mēnešalgas, kā arī ārzemēs piederošais nekustamais un kustamais īpašums, vērtspapīri u.c. Saskaņā ar Finanšu ministrijas aplēsēm, sākumdeklarēšanās prasības attieksies uz aptuveni 200 000 Latvijas iedzīvotāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
