Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) valde nolēmusi noskaidrot nodaļu viedokli par iespējamo partijas nosaukuma un logo - sarkanās rozes - nomaiņu, informēja LSDSP priekšsēdētājs Jānis Dinevičs.
LSDSP kongresā, kas notiks šā gada jūnijā, no partijas nosaukuma varētu tikt svītrots vārds "strādnieku", jo, pēc partijas vadības domām, strādnieki kā šķira vairs nepastāv un partijas nosaukuma maiņa varētu LSDSP piesaistīt plašāku elektorātu.

Arī sarkanā roze, pēc Dineviča domām, nevar tikt uzskatīta par sociāldemokrātu simbolu, jo pirmskara Latvijā, tāpat kā pārējās Eiropas valstīs, tā bija sarkanā neļķe.

LSDSP kongresā jūnijā tiks spriests arī par 4000 zīmju programmu, ar kuru sociāldemokrāti nākamgad ies uz pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Dinevičs pauda viedokli, ka LSDSP deputātu kandidātu saraksts ir jāsāk veidot jau šogad, jo tieši deputātu kandidātiem ir jābūt galvenajiem aģitatoriem par sociāldemokrātu idejām.

LSDSP priekšsēdētājs Dinevičs un viņa vietnieks Dainis Īvāns gatavojas kandidēt arī nākamajās Rīgas domes vēlēšanās. Savukārt LSDSP deputātu kandidātu saraksta "lokomotīve" nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, visticamāk, būs Atis Lejiņš, kura vadītais Brīvības un solidaritātes fonds ir noslēdzis sadarbības līgumu ar LSDSP.

LSDSP aizsākumi meklējami tālajā 1893.gadā, kad Jānis Pliekšāns (Rainis) divās nelielās ceļasomās nelegāli ieveda Latvijā vācu sociāldemokrātu darbus. LSDSP kā politiska partija izveidojās 1904.gadā ar nosaukumu Latviešu sociāldemokrātiskā strādnieku partija.

Par savu uzdevumu LSDSP uzskatīja strādnieku, laukstrādnieku un inteliģences tiesību un interešu aizstāvību, cara varas gāšanu Krievijā un demokrātiskas valdības izveidošanu. Partijas teorētiskais pamats bija vācu sociāldemokrāta Kārļa Kautska demokrātiskais sociālisms.

Pēc sociālā sastāva LSDSP bija strādnieku partija, bet tās rindās darbojās arī progresīvās inteliģences, laukstrādnieku un zemnieku pārstāvji.

LSDSP savas pastāvēšanas laikā pārdzīvojusi gan organizatoriskas, gan idejiskas pārvērtības, mainoties līdz ar laikmetu. Organizatoriski 1906.gadā LSDSP vienojās ar Krievijas sociāldemokrātiem par kopējas partijas izveidi uz federatīviem pamatiem. LSDSP tobrīd biedru skaita ziņā vairākkārtīgi pārspēja Krievijas sociāldemokrātus. 1918.gadā latviešu sociāldemokrāti atjaunoja patstāvīgu LSDSP, kuru lielinieki, vēlāk komunisti, uzskatīja par savu ienaidnieku.

Pašreizējā LSDSP veidojusies no 1989.gadā atjaunotās nelielās LSDSP, daļas Latvijas Komunistiskās partijas, kura pēc sašķelšanās pārdēvēta vispirms par Latvijas Neatkarīgo komunistisko partiju, vēlāk par Latvijas Demokrātisko darba partiju, bet 1995.gadā - par Latvijas Sociāldemokrātisko partiju (LSDP).

1997.gada janvārī LSDP apvienojās ar Apkrāpto noguldītāju partiju "Taisnība" un kļuva par lielāko kreiso patriotisko partiju Latvijā. Vēlāk LSDSP pievienojās arī Latgales Demokrātiskā partija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!