Ārlietu ministrijas un Saeimas Ārlietu komisijas pārstāvji iepriekš bija sagatavojuši deklarācijas projektu, kurā maigākiem vārdiem raksturoja notikumus un pauda Latvijas nostāju, taču deputāti atbalstīja Gravas rosinātos grozījumus, kas PSRS noziegumus Ukrainā sauc par genocīdu.
Saeimas Ārlietu komisijas deputāts Andris Bērziņš (LPP/LC) ceturtdien atzina, ka komisija "pieturējusies pie diplomātiskas teksta formas, taču deputāti var atļauties daudz vairāk nekā ierēdņi Ārlietu ministrijā."
Saeimas sēdē ceturtdien vairāki deputāti – Grava, Pēteris Tabūns (TB/LNNK),kā arī Sandra Kalniete uzsvēra, ka Latvijai ir jānosauc PSRS noziegumi Ukrainā par genocīdu, kas atbilstot notikušajam. Arī Tautas partijas deputāts Dzintars Ābiķis aicināja deputātus, "neskatoties uz ārlietu speciālistu vēlmi nesaukt lietas īstajos vārdos, nomainīt deklarācijā vārdu "terors " ar vārdu "genocīds"". "Tas, kas bija 1932.gadā un 1933.gadā Ukrainā, bija Genocīds pret ukraiņu tautu," sacīja Ābiķis.
Līdz ar deputātu atbalstu opozīcijas priekšlikumam Saeimas deklarācijā Latvija "atzīst golodomoru par staļiniskā režīma apzināti īstenotu genocīdu pret Ukrainas tautu". Deklarācijā "Par 1932. un 1933.gadā PSRS veiktajām represijām pret Ukrainas tautu" Latvijas Saeima atsaucas uz Ukrainas aicinājumu starptautiskajai sabiedrībai publiski nosodīt 1932. un 1933.gadā staļiniskā režīma izraisīto badu (golodomoru) Ukrainā, kas tika izraisīts, konfiscējot iedzīvotājiem labību, kā dēļ bojā gāja piektā daļa Ukrainā dzīvojošo.
Deklarācijā norādīts, ka "golodomors" bija vērsts pret Ukrainas tautu, jo tika aizliegta iedzīvotāju izbraukšana no bada skartajiem apgabaliem, bet uz bada iztukšotajiem ciemiem un pilsētām organizēti un masveidā tika pārvietoti iedzīvotāji no citām PSRS teritorijām, kā arī līdztekus tika nīdēta ukraiņu valoda, kultūra un reliģija.
Saeima arī izsaka līdzjūtību Ukrainas tautai saistībā ar 1932. un 1933.gada "golodomora" izraisītajiem traģiskajiem notikumiem un godina bojāgājušo piemiņu, un aicina neaizmirst viņu ciešanas un pārdzīvojumus saistībā ar gadsimtiem ilgo tradīciju, garīgās kultūras un etniskā savdabīguma graušanu.
Līdz ar deklarācijas parakstīšanu Latvija pievienojas tām 15 pasaules valstīm, kas to jau ir izdarījušas. Tiesa, Latvijas kaimiņvalstis - Lietuva un Igaunija to izdarījušas jau 90.gadu sākumā.