Pērn par 4,5% pieaudzis jaundzimušo skaits, savukārt mirušo skaits samazinājies par 0,2%.
2007.gadā salīdzinājumā ar 2006.gadu par 6% pieauga reģistrēto laulību skaits.
Tomēr pieauga arī šķirto laulību skaits - pērn, salīdzinot ar 2006.gadu šķīrušies par 2,1% vairāk pāru. Reģistrēto laulību skaits uz 1000 iedzīvotājiem bija augstākais pēdējos 15 gados.
2007. gadā turpināja pieaugt laulību reģistrējušo vidējais vecums. Ja 2000.gadā 40% vīriešu un 50% sieviešu stājās pirmajā laulībā 20 - 24 gadu vecumā, tad 2007.gadā tikai 20% jaunlaulāto vīriešu un 30% sieviešu bija šajā vecumā, bet 48 % līgavaiņu un 41% līgavu bija 25 - 34 gadu vecumā.
Dzimušo skaits 2007.gadā bija 23,3 tūkstoši vai par 1009 bērniem vairāk nekā 2006.gadā. Uz 1000 iedzīvotājiem dzimstības līmenis pieauga par 5%. Dzimušo skaits - 10,2 bērni uz 1000 iedzīvotājiem bija augstākais rādītājs pēdējos 14 gados.
52,1% no dzimušajiem bija pirmie bērni ģimenē (2006.gadā - 51,7%). Otro bērnu īpatsvars jaundzimušo vidū 2007. gadā bija 32,8 % salīdzinājumā ar 32,1 % pirms gada.
Pēc provizoriskiem aprēķiniem summārais dzimstības koeficients (vidējais bērnu skaits, kas varētu piedzimt sievietei viņas dzīves laikā, saglabājoties attiecīgā gada dzimstības līmenim) 2007.gadā salīdzinājumā ar 2006. gadu pieauga par 5% un bija 1,42. Pašlaik tas nedaudz pārsniedz pusi no lieluma (2,1 - 2,2), kas nepieciešams paaudžu nomaiņai.
Jaundzimušā mātes vidējais vecums kopš 1995. gada pieaudzis par diviem gadiem un 2007.gadā sasniedza 28 gadus, bet mātes vidējais vecums, piedzimstot pirmajam bērnam aizvadītajā gadā bija 25,4 gadi vai par 1,9 gadiem augstāks nekā 1995.gadā.
Mirušo skaits Latvijā 2007.gadā bija 33,0 tūkstoši vai par 56 cilvēkiem mazāk nekā 2006.gadā. Mirstības vispārējais koeficients - 14,5 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem praktiski saglabājies iepriekšējā gada līmenī.
Jāatzīmē, ka aizvadītajā gadā pieauga zīdaiņu mirstība. Pirmajā dzīves gadā nomira 203 bērni (8,7 mirušie uz 1000 dzīvi dzimušajiem). Salīdzinājumā ar 2006.gadu mirušo zīdaiņu skaits uz 1000 dzīvi dzimušajiem pieaudzis par 14%.
Kopējais iedzīvotāju skaits Rīgā šī gada sākumā bija 717 tūkstoši, un tas gada laikā samazinājās par 5,1 tūkstoti. Aizvadītajā gadā piedzima 7,9 tūkstoši un nomira 10,2 tūkstoši rīdzinieku. Salīdzinājumā ar 2006.gadu dzimstība uz 1000 iedzīvotājiem Rīgā pieauga par 6,8%, bet mirstība - par 1,4 %.
Iedzīvotāju skaita pieaugums 2007.gadā bija vērojams tikai Rīgas (6655 cilvēki), Ogres (751) un Jelgavas (337) rajonā, kā arī Jūrmalā (172).
Visaugstākie dzimstības rādītāji uz 1000 iedzīvotājiem bija Rīgas rajonā - 13 dzimušie, Ogres, Tukuma, Bauskas, Jelgavas un Ventspils rajonā - 11 dzimušie. Savukārt viszemākā dzimstība bija Krāslavas un Balvu rajonā - 7 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotājiem.
Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas rajonā bija visaugstākā mirstība (20 - 21 mirušais uz 1000 iedzīvotājiem). Šāda situācija daļēji izskaidrojama ar lielāku gados vecāku iedzīvotāju īpatsvaru minētajos rajonos. Turpretī viszemākā mirstība bija Rīgas un Ogres rajonā - 12 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem. 2007. gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā, mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu visās republikas pilsētās un gandrīz visos rajonos, izņemot Rīgas rajonu, kur dzimušo skaits bija par 164 cilvēkiem lielāks nekā mirušo skaits.
2008. gada pirmā ceturkšņa dati liecina, ka dzimstības un mirstības tendences varētu saglabāties arī šogad. Dzimušo skaits šā gada pirmajos trīs mēnešos bija nedaudz lielāks nekā attiecīgajā periodā pagājušajā gadā - 6,2 tūkstoši pret 5,7 tūkstošiem.
Mirušo skaits pirmajā ceturksnī bija 8,3 tūkstoši vai par gandrīz 1000 cilvēkiem mazāk nekā 2006. gada atbilstošajā periodā. Nedaudz samazinājies reģistrēto laulību skaits, kas 2008. gada pirmajos trīs mēnešos bija 1,8 tūkstoši, turpretī pagājušā gada I ceturksnī - 2,1 tūkstotis.
Komentāri
EUR 0,70280
USD 0,51600
RUB 0,01690
