Lai gan zviedru zinātnieku publicētajā pētījumā norādīts, ka Ventastega curonica, visticamāk, ir "evolūcijas strupceļš," tās atliekas palīdzēs labāk izprast to, kā dzīvība uz Zemes attīstījās no zivīm līdz četrkājiem, proti, būtnēm ar četrām ekstremitātēm, no kuriem cēlušies mūsdienu abinieki, putni un zīdītāji, tostarp, arī cilvēks.
Iepriekš zinātniekiem izdevās atrast nedaudz vecāku dzīvnieku, kuram bija vairāk zivs, nekā četrkāja iezīmju, savukārt Ventastega ir vairāk četrkājis, nekā zivs. Šī būtne bija aptuveni metru gara, dzīvoja seklos ūdeņos un pārtika no zivīm. Lai gan Ventastega kājas nav atrastas, to, ka tai bijušas četras ekstremitātes zinātnieki secina no plecu un iegurņa atliekām.
Viens no pētniekiem, Upsalas universitātes evolucionārās bioloģijas profesors Pērs Ālbergs pieļauj, ka no attāluma šī būtne varētu "izskatīties pēc neliela aligatora, bet apskatot to tuvāk, jūs ieraudzītu uz tās muguras spuru. Es iedomājos, ka šis dzīvnieks varēja bez grūtībām pārvarēt smilšu sēkļus. Varbūt tās klīda pa bēguma atsegtām piekrastēm, uzlasīdams krastā izmestās zivis," paudis Ālbergs.
Zinātnieki uzskata, ka neviena no mūsdienu dzīvnieku sugām nav tieši Ventastega curonica pēctece. Visticamāk, ka četrkāju attīstībā šī ir bijusi viena no sugām, kas laika gaitā iznīkusi. Pēc Alberga teiktā, tolaik, pirms 365 miljoniem gadu, "bijis daudz dažādu dzīvu būtņu dažādās attīstības pakāpēs," kam bijušas līdzīgas īpašības. Ventastega ir visprimitīvākā no šī "pārejas perioda" būtnēm, taču atsevišķas senākas sugas, dīvainā kārtā ir bijušas augstāk attīstītas.
Pirmās Ventastega atliekas tika atrastas jau 1994. gadā. Kopš tā laika zinātniekiem izdevies savākt pietiekami daudz fosīliju, lai rekonstruētu visu šīs būtnes galvu, plecus un daļu iegurņa. To paveikuši Upsalas universitātes profesori Ālbergs un Hennings Blūms, sadarbībā ar kolēģiem no Lielbritānijas un Latvijas.