Kā norādīja Latvijas Antihitleriskās koalīcijas cīnītāju asociācijas priekšsēdētāja vietnieks Grigorijs Šadrins, pasākumu sērija tika aizsākta jau 2008.gada novembrī ar ceļojošās izstādes par latviešu dalību antihitleriskās koalīcijas armijā atklāšanu, bet nozīmīgākie pasākumi vēl tikai būšot.
Jau otrdien Nacisma upuru atceres dienā, plānots prezentēt Igora Guseva dokumentālo filmu par Salaspils koncentrācijas nometni, kurā ir apkopoti arhīvos iegūtie materiāli, kā arī divu aculiecinieku stāsti, kuriem no nometnes izdevās izbēgt.
Krievu kopienas Latvijā pārstāvis Aleksandrs Ržavins norādīja, ka Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā vairākās nacistiskās Vācijas koncentrācijas nometnēs cieta un mira vairāki tūkstoši Sarkanās armijas karavīru, kuru sastāvā nebija tikai krievu tautības pārstāvji, tāpēc tik būtiski ir svinēt visu tautu uzvaru pār fašismu un Otrā pasaules kara noslēgumu.
Aprīlī notiks zinātniskā konference "Otrais pasaules karš un Baltijas valstis", kurā piedalīsies Krievijas, Polijas, Baltkrievijas, Zviedrijas un citu valstu zinātnieki, lai "atklātu patiesību par to, kas bija kara iniciators, kāds ir bijis upuru skaits abās karojošās pusēs un vēl citas būtiskas patiesības", sacīja Šadrins.
Tāpat ir plānotas tikšanās ar kara veterāniem, jo, pēc Šadrina domām, ar šiem pasākumiem ir jāpiesaista jauniešu un skolēnu uzmanība. "Daudzi no šiem veterāniem ir jau ap 80 gadu veci, tāpēc jauniešiem tā būs viena no pēdējām iespējām dzirdēt vēl dzīvo kara aculiecinieku stāstus," skaidroja Šadrins.
Žurnāla "Klio" galvenais redaktors Igors Gusevs uzsvēra, ka Latvijas atbrīvošana no fašisma nav nacionāla rakstura jautājums, kas ir būtisks tikai krievu tautai, jo no nacistiskās Vācijas vardarbīgās rīcības cieta gan ebreji, gan krievi, gan latvieši, lietuvieši un citu tautību pārstāvji. "Nav nozīmes, kāda bija viņu tautība, jo viņi visi bija cilvēki, un mūsu svētais pienākums ir atcerēties visus upurus, neskatoties uz viņu etnisko piederību," apgalvoja Gusevs.