Valsts arī atvēlēs 16 miljonus latu no Lauku attīstības fonda kredītu maksājumu atvieglošanai, un komercbankas varēs kopumā sniegt atvieglojumus par 48 līdz 80 miljoniem latu.
Krīzes radīto zaudējumu dēļ lauksaimnieki saņems 10 miljonu latu, lai saimniecības saglabātu augstražīgu ganāmpulkus ar izslaukumu virs 5000 kilogramiem gadā, kas atbilst Latvijas audzēto piena šķirņu govju ciltsdarba programmās definētajiem ģenētiskās kvalitātes kritērijiem. Šo atbalstu saņems to ganāmpulku īpašnieki, kas atbilst šiem kritērijiem, neņemot vērā ganāmpulkā esošo govju skaitu.
Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) otrdien nevēlējās atklāt jaunas diskusijas šajā jautājumā, lai gan lauksaimnieki un piena nozares uzņēmēji valdības sēdē mēģinājuši norādīt uz dažādiem aspektiem.
Premjers arī neslēpa dusmas par zemnieku rīcību pirmdien, kad pēc četru stundu garas valdības ārkārtas sēdes zemnieki publiski paziņoja, ka sanāksmei nav bijis jēgas, un ka laiks bijis viltīgi nosists. "Vai tas ir godīgi , vai nav" vaicāja premjers. Lauksaimnieki šo Godmaņa jautājumu atstājuši bez atbildes.Godmanis valdības sēdes laikā vairākkārt norādīja uz pārstrādes uzņēmumu vājo valdību. "Mums pārstrādes uzņēmumu rentabilitāte ir briesmīga," sacīja premjers. Viņš norādīja, ka nav normāli, ka pienu var iepirkt par viszemākajām cenām ES, bet cenas veikalos ir vislielākās.
Neapmierinātību ar lēmuma pieņemšanu izrādīja Tautas partijas ministri. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns norādīja, ka arī citās nozarēs ir tikpat sāpīga situācija kā lauksaimniecībā, taču tur neviens nešantažē valsti un nepieprasa spietiņus miljonus no privatizācijas līdzekļiem, turklāt neesot jaunas struktūras, kas radot pārliecību, ka nauda būs ieguldīta vērtīgi.
Godmanis, izvērtējot situāciju zemniecībā, ka pašreiz pie stāvokļa daļēji vainīgs ir Roze, kurš jau vairāk nekā sešus gadus ir savā amatā, kā arī paši tirgus dalībnieki. Viņš arī izteica neizpratni, kur piena pārstrādes uzņēmumi ieguldīja peļņu, ko ieguva, pārstrādājot pienu par tik augstām cenām. Godmanis arī pauda pārliecību, ka piensaimnieku piemēram pavasarī sekos arī graudu audzētāji, jo arī šajā jomā ir mazas iepirkumu cenas un nopietnas kredītsaistības.
Valdība arī apstiprināja "Noteikumus par ikgadējo valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību", kas paredz, ka atbalstāmajiem pasākumiem piešķiramais subsīdiju finansējums 2009.gadā būs 16 181 709 latu apmērā, informēja ZM.
Atbalsts paredzēts šādiem pasākumiem: lopkopības sektoram ciltsdarba veikšanai saimniecībās - 6 046 438 lati, augkopības attīstībai - 628 500 latu, izglītībai un zinātnei - 1 029 500 latu un lauksaimniecības zemes ielabošanai - 165 000 latu. Investīciju veicināšanai lauksaimniecībā kredītprocentu daļējai dzēšanai lauku saimniecībām un arī atbilstīgām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām paredzēts novirzīt 5 957 658 latu, tai skaitā tiks atbalstīta arī produktīvu ilggadīgo stādījumu ierīkošana 50 000 latu apmērā.
Atbalstam lauku un lauksaimnieku biedrību un nodibinājumu un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstībai novirzīti 505 300 tūkstoši latu. Atbalstam bioloģiskās lauksaimniecības tirgus veicināšanā un dalībai pārtikas kvalitātes shēmās plānots ieguldīt 127 500 latu, lauksaimniecības nozaru riska samazināšanā - 400 000 latu, valsts pagaidu atbalstam sēklkopībai - 16 382 latu. Savukārt 2008. gadā noslēgto līgumu izpildi finansēs 1 305 431 latu apjomā.
Noteikumos arī paredzēts: ja atbalsta pasākuma ietvaros pieprasītais finansējums pārsniedz pieejamo finansējumu vai arī tas netiek pilnībā izmantots, ZM var veikt finansējuma pārdali starp pasākumiem, nepārsniedzot noteikto kopējo tā daudzumu, ja tas neietekmē atbalsta piešķiršanas mērķa sasniegšanu.
Atbalstu, tāpat kā iepriekš, administrēs Lauku atbalsta dienests (LAD), kas nodrošinās arī informācijas pieejamību par atbalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību. Atbalstu LAD izmaksās pieejamā finansējuma ietvaros, ņemot vērā iesniegumu iesniegšanas secību, ja šo noteikumu pielikumos nav noteikts atbalsta proporcionālais samazinājums vai projektu vērtēšana.
Jau ziņots, ka otrdien agri no rītā Rīgā sāka ierasties pirmie lauksaimnieki ar smagu tehniku. Policija sola stingri sekot līdzi kārtībai zemnieku protestu laikā, un nesodīt sodīšanas pēc, taču nepieļaut nopietnus pārkāpumus. Vairāki zemnieki ar tehniku bloķējuši Zemkopības ministrijas apkārtni.
Pagājušajā otrdienā lauksaimnieku protesta akcijās 29 vietās visā Latvijā piedalījās ap 4000 lauksaimnieku, kas akciju norises vietās bija ieradušies ar 2581 tehnikas vienību. Zemnieki valdībai devuši nedēļu laika lemšanai par konkrētiem atbalsta mehānismiem, kas glābtu nozari no tālāka sabrukuma.
Lauksaimnieki prasa kredītu pamatsummas atlikšanu uz gadu, nepasliktinot kredītlīgumu nosacījumus, Eiropas Savienības tiešo maksājumu izmaksu līdz 31.martam un nacionālo subsīdiju naudas nekavējošu izmaksu divu nedēļu laikā pēc subsīdiju nolikuma apstiprināšanas, kā arī 2,5% no valsts budžeta nodrošināšanu atbalstam lauksaimniecībai.
Viņi prasa atzītām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvām sabiedrībām un zemniekiem paredzēt valsts garantētu kredītlīniju apgrozāmajiem līdzekļiem, lai kooperatīvi varētu norēķināties ar produkcijas piegādātājiem un zemnieki sagatavoties pavasara ražošanas sezonai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
