Apsītis: pašvaldības un ministrijas mēdz ignorēt tiesībsarga viedokli

"Dažkārt mūsu viedokli sākotnējā likumdošanas izstrādē neņem vērā un komisiju un darba grupu lēmumi tiek pasniegti kā saskaņota pozīcija. Līdz ar to tiesībsargam tālākā likumdošanas virzībā jānāk uz Saeimu skaidrot nepieciešamās izmaiņas," sacīja Apsītis, gan atzīstot, ka pašvaldības un ministrijas laipni atbildot uz tiesībsarga pieprasījumiem un klaji negatīva attieksme netiek novērota. Tomēr institūcijas bieži vien, lai arī atbild, tomēr ignorē tiesībsarga viedokli.

Apsītis pauda uzskatu, ka citās valstīs ar ombuda viedokli rēķinās vairāk nekā Latvijā. Turklāt tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" veiktajā pētījumā, aptaujājot ap 2000 cilvēku, tikai 32% apliecinājuši, ka ir dzirdējuši par tiesībsarga institūciju, no kuriem savukārt 54% par to izteikušies pozitīvi.

Ombuds pastāv kā konsultatīva valsts iestāde bez tiesībām sodīt, jo tā funkcija ir strādāt ar pārliecināšanas metodēm, deputātiem stāstīja Apsītis. Līdz ar to tiesībsarga efektivitāte atkarīga no tā autoritātes.

Darbu nedaudz apgrūtina tas, ka tiesībsargam nav likumdošanas ierosināšanas iniciatīvu, tomēr biroja pārstāvji piedalās dažādu komisiju darbā, arī Satversmes tiesa regulāri lūdz tiesībsarga atzinumu, sacīja Apsītis.

Tiesībsargs informēja, ka pašlaik pasaulē gandrīz visās valstīs, tostarp Āfrikā, pastāv ombuda institūcija. Visās valstīs ombuds nav represīva valsts mēroga amatpersona, bet gan vidutājs starp cilvēku un valsti. Ja cilvēks nezina, kur meklēt taisnību, tad parasti vēršas pie ombuda.

2008.gadā Tiesībsarga birojs saņēmis 2100 rakstveida iesniegumus par dažādiem jautājumiem, daudzos iesniegumos ietverti vairāki jautājumi un tēmas, informēja Apsītis. Pagājušajā gadā sniegtas arī 2 434 mutvārdu konsultācijas. Dažkārt pēc konsultācijām tiek ierosinātas pārbaudes lietas, lūdzot sniegt informāciju ministrijām vai valsts pārvaldes iestādēm.

Apsītis arī informēja, ka ir cilvēki, kas gadiem nākot uz Tiesībsarga biroju sūdzēties par dažādiem jautājumiem. Aktuālākās problēmas, kuras risinājis Tiesībsarga birojs, ir tiesības uz taisnīgu tiesu. Šis jautājums visbiežāk ticis apskatīts gan pagājušajā gadā, gan arī šogad. Pērn par šo tēmu saņemtas 383 rakstveida sūdzības.

Pagājušajā gadā otrajā vietā ierindojušās sūdzības par tiesībām uz mājokli un dzīvokļu lietas. Tālāk seko labas pārvaldības principu pārkāpumi, kas saistīti ar birokrātiju, kad valsts institūcijas nav uzklausījušas vai sniegušas atbildes laikā. Cilvēki arī sūdzējušies par tiesībām uz sociālo nodrošinājumu, ko Apsītis prognozē kā aktuālu tēmu arī šī gada otrajā pusē.

2008.gadā bijuši arī 127 rakstveida iesniegumi par diskriminācijas jautājumiem, par šo tēmu sniegtas arī 293 mutiskas konsultācijas. Tālāk biežuma ziņā ierindojas sūdzības par tiesībām uz brīvību un drošību, ko Apsītis pamatoja ar ieslodzīto sūdzēšanos par apstākļiem brīvības atņemšanas vietās. Šis jautājums gan vispirms esot jāizskata Ieslodzījuma vietu pārvaldei, ne tiesībsargam.

Bijuši arī gadījumi, kad ombuda institūcija izskatījusi iesniegumus par spīdzināšanu, necilvēcīgu un pazemojošu attieksmi.

"Grēko policisti, un šī tradīcija pārņemta no iepriekšējiem laikiem. Ja nevar citādāk panākt atzīšanos, nu, tad ieklapēsim tevi!" Apsītis skaidroja, ka ir gadījumi pratināšanas laikā, kad, to turpinot, advokātam vairs klāt neesot, arī tiek pielietota vardarbība.

Visbeidzot, tiesībsargs arī skatījis jautājumus par tiesībām uz īpašumu, privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un bērnu tiesību pārkāpšanu.

2009.gadā tiesībsargs plāno pievērst pastiprinātu uzmanību bērnu tiesību un personas datu aizsardzības pārkāpumiem, deputātus informēja Apsītis.