Prognozes norāda uz vairākiem aspektiem nākotnes darba tirgū, kuri jāņem vērā, veicot korekcijas izglītības, sociālajā un nodarbinātības politikā.
Ziņojumā norādīts, ka 2009. un 2010.gadā sagaidāms vērā ņemams darba tirgus pieprasījuma kritums, kas izraisīs strauju bezdarba palielināšanos. Bezdarba līmenis 2009.gadā var sasniegt 13%-15%. Darba tirgus nostabilizēšanās prognozējama 2012.gadā.
Nodarbinātības rādītāju palielināšanās atsāksies 2013.gadā, tomēr jāņem vērā, ka turpmākā izaugsme tiks balstīta vairāk uz produktivitātes, mazāk - uz nodarbinātības palielināšanu, ko noteiks augstā konkurence preču un pakalpojumu tirgos. Tāpēc bāzes scenārijā 2015.gadā darbaspēka pieprasījums būs zem 2008.gada līmeņa un bezdarba līmenis nenokritīsies zem 8%.
Ja pieprasījums kopumā saruks vienmērīgi visās profesiju grupās, tad piedāvājums samazināsies nevienmērīgi, radot būtiskas darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma disproporcijas atsevišķās profesiju grupās, palielināsies augstākas kvalifikācijas bezdarbnieku īpatsvars.
Krasi pieaugošais darbaspēka pārpalikums un lēnie uzlabojumi, ievērojami pastiprinās konkurenci Latvijas darba tirgū un bremzēs darba algas pieaugumu. Tas savukārt mazinās Latvijas darba tirgus konkurētspēju, salīdzinot ar atvērtajiem darba tirgiem Eiropas Savienības (ES) attīstītajās dalībvalstīs. Tas var palielināt Latvijas iedzīvotāju emigrāciju ne tikai uz citām ES dalībvalstīm, bet arī uz citām valstīm, ja to pēckrīzes atkopšanās būs sākusies ātrāk un notikusi straujāk.
EM secinājusi, ka straujais ekonomikas kritums, kas var ieilgt uz trīs līdz četriem gadiem, tuvākajos gados saasinās sociālās problēmas. Vienlaikus tiek norādīts, ka ievērojama loma būs sagatavoto speciālistu kompetenču un prasmju kvalitātei, kas prasa nepārtrauktu apmācības procesu uzlabošanu, balstoties uz ciešu izglītības iestāžu un darba devēju sadarbību.
Savukārt mūžizglītības pilnveidošana, it īpaši tālākizglītības iespēju paplašināšana, veicinātu nodarbināto profesionālo mobilitāti, kas uzskatāma par svarīgu darba tirgus elementu, jo palīdz veikt nepieciešamās korekcijas darbaspēka piedāvājumā, veidojot izglītības politiku. Īpaša uzmanība pievēršama vidējai profesionālajai izglītībai.
EM prognozes liecina, ka ievērojami pieaugs ilgstošo bezdarbnieku skaits. Šai iedzīvotāju grupai ir vienlīdz svarīgi nodrošināt gan apmācības un pārkvalificēšanās iespējas, gan pietiekamu sociālo aizsardzību.
Tāpat atzīmēts, ka šā brīža situācija negatīvi ietekmē jauniešu, tostarp arī tikko mācību iestādes absolvējušo audzēkņu, izredzes atrast darbu. Ievērojami pieaug arī jauniešu-bezdarbnieku skaits, kuri iepriekšējos gados pametuši izglītības iestādes, lai strādātu ienesīgu mazkvalificētu darbu, piemēram būvniecībā. Būtu svarīgi sniegt šiem jauniešiem iespēju atgriezties skolā, lai to pabeigtu.
Valdība plāno uzdot EM nodrošināt darba tirgus prognožu pilnveidošanu, tostarp veicot darbaspēka pieprasījuma prognožu sadalījumu pa gadiem un profesiju grupām, un katru gadu līdz 15.maijam iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par aktualizētām darba tirgus vidējā termiņa prognozēm.
Izglītības un zinātnes ministrijai iecerēts uzdot ņemt vērā vidējā termiņa prognozes, nodrošinot izglītības piedāvājumu, un iekļaut ikgadējā pārskata ziņojumā par Izglītības attīstības pamatnostādņu 2007.-2013.gadam izpildes gaitu informāciju par izglītības piedāvājuma nodrošināšanu atbilstoši prognozēm.
Savukārt Labklājības ministrijai valdība paredzējusi uzdot ņemt vērā informatīvajā ziņojumā sagatavotās darba tirgus vidēja termiņa prognozes, izstrādājot darba tirgus īstermiņa prognozes un profesiju sarakstu bezdarbnieku apmācībai un pārkvalifikācijai.