Viņš aicina cilvēkus, kuriem liekas, ka Latvijas ekonomika nonākusi apokaliptiskā situācijā, izlasīt pretrunīgi vērtētā dāņu zinātnieka Bjorna Lomborga darbu "Globālā sasilšana. Skeptisks skatījums.".
"Varētu jautāt, kas kopīgs ekonomikai un klimatoloģijai? Tas, ka cilvēki globālo sasilšanu uztver tikpat emocionāli kā ekonomisko krīzi. Cilvēkiem ir raksturīgi šobrīd, viņu dzīves gadā x, notiekošo pasludināt par kaut ko nepieredzētu un vairumā gadījumu katastrofālu," skaidro Zanders.
Kā piemēru viņš min trauksmainās ziņas, ka kūst šļūdoņi. Patiesībā šļūdoņi kūst regulāri un neliecina par pasaules gala tuvošanos. Piemēram, Norvēģijā tie pēdējo 7000 gadu laikā ir pat uz 3000 gadiem izkusuši pilnībā, tad atjaunojušies.
"Citiem vārdiem sakot, nepatīkami uzbudinoši notikumi nenozīmē katastrofu, ļoti daudz kas ekoloģijā (tāpat kā ekonomikā) ir ciklisks. Turklāt paniku ceļ ne tikai ierindas pilsoņi. Piemēram, viens no bijušā ASV viceprezidenta Alberta Gora iecienītākajiem piemēriem tam, ka viss iet uz galu, ir Kilimandžāro sniegāju kušana Āfrikā. Reāli gan šie sniegāji pēdējo 70 gadu laikā ir izkusuši krietni mazāk nekā nerūpnieciskajā 19.gadsimtā. Arī ekonomikas jautājumos cilvēka profesionālais statuss nav garantija, ka viņš nenodarbojas ar panikas celšanu un situāciju nevērtē kļūdaini," uzsver žurnālists.
Savā darbā Lomborgs ironizē, ka cilvēkiem vienmēr paticis meklēt vainīgos klimatiskām, viņuprāt, anomālijām. Vairākus gadsimtus pie vainas bija raganas, bet, kad 1816.gadā Eiropā bija nepieredzēti lietaina vasara, sabiedriskā doma visā nopietnībā apgalvoja, ka iemesls ir zibensnovedēju izgudrošana un lietošanas sākums. Dažus gadus agrāk gan zibensnovedēji tika vainoti sausumā.
Kā norāda Zanders, ekonomikā ir vērojams tas pats - steidzīgi tiek meklēti vainīgie, piemēram, bankas, politiķi, naftas bizness, ASV, Ķīna, nekustamā īpašuma burbulis utt.
"Tas, ka Latvija kā valsts nav ar lielu ekonomisko krīžu pieredzi, nenozīmē, ka pašreizējie procesi ir kas īpašs un izšķirošs. Tas, protams, nenozīmē arī to, ka varam atļauties relaksētu attieksmi, tomēr, kā labi parāda Lomborgs klimata gadījumā, pārcenšanās, lietu skatīšana ārpus konteksta noved pie nepareizas rīcības," akcentē "Kapitāla" galvenais redaktors.