Valsts ieņēmumu dienests (VID) lūdzis finanšu ministram Einaram Repšem (JL) rast iespēju piešķirt Ieņēmumu dienestam finansējumu 1,95 miljonu latu apmērā, informēja VID Komunikācijas nodaļas priekšniece Agnese Grīnberga.

Šāds lūgums izteikts, atbildot uz Repšes 22.marta rezolūciju, kurā VID vadībai tika uzdots līdz 31.martam sniegt ministram situācijas novērtējumu par VID nodokļu inspektoru darba apstākļiem, materiāltehniskā nodrošinājuma un atalgojuma sistēmas ietekmi uz nodokļu iekasēšanas un kontroles rezultātiem, kā arī priekšlikumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Grīnberga informēja, ka Ieņēmumu dienesta darbības organizāciju būtiski ietekmējuši pērn sāktie un īstenotie procesi - gan VID reorganizācija, gan VID budžeta samazinājums saistībā ar ekonomisko situāciju un taupības pasākumiem valstī, tai skaitā VID nodarbināto atalgojuma samazinājums.

Vērtējot atalgojuma samazinājuma ietekmi ilgtermiņā uz VID nodarbināto dzīves apstākļiem kopumā, kā arī psiholoģisko diskomfortu, ko rada gan atalgojuma samazinājums, gan iestādes reorganizācijas process un ar to saistītie apstākļi, palielinās risks, ka samazināsies darbinieku lojalitāte, norāda VID.

Savukārt darbinieku lojalitātes mazināšanas var ietekmēt arī nodokļu iekasēšanas un kontroles darba kvalitāti un rezultātus.

VID atzīmējis: lai par esošajiem budžeta līdzekļiem starp vienādu funkciju amatiem izlīdzinātu nevienlīdzīgo atalgojumu iestādē, kas izveidojies, veicot strukturālās izmaiņas reorganizācijas procesā, VID vadība izskatījusi iespējas veikt atalgojuma izlīdzināšanu. Pašreizējie aprēķini liecina, ka, lai veiktu izlīdzināšanu, VID atkārtoti būtu jāsamazina atalgojums vairāk nekā 2800 darbiniekiem.

VID uzskata, ka šāds risinājums radītu lielu neapmierinātību nodarbināto starpā, tāpēc VID var prognozēt, ka ievērojams skaits ierēdņu lēmumus par algu samazinājumu apstrīdētu, bet daļa no ierēdņiem un darbiniekiem izvēlētos pārtraukt darba vai dienesta attiecības ar VID.

Arī tas ietekmētu nodokļu iekasēšanas un kontroles darba kvalitāti un rezultātus.

Pēc Grīnbergas teiktā, VID Repšem arī sniedzis pieprasīto informāciju par darbinieku materiāltehnisko nodrošinājumu.

Par samazinātā budžeta līdzekļiem VID iespēju robežās nodrošina darbam nepieciešamos materiāltehniskos resursus. VID norādījis, ka neērtības un problēmas, kas radušās, centralizējot VID materiāltehniskā nodrošinājuma organizēšanas funkcijas, ir bijušas īslaicīgas un tās jau ir atrisinātas.

Lai nodrošinātu efektīvāku muitas kontroli, VID norādījis, ka būtu nepieciešams pilnveidot un uzlabot robežkontroles punktu "Terehova", "Grebņeva" un "Vientuļi" infrastruktūru, novēršot problēmas, kas rodas ar robežkontroles punktu novecojušas infrastruktūras uzturēšanu.
Attiecībā uz VID nodarbināto motivācijas iespējām VID informējis Repši, ka, lai uzlabotu nodarbināto motivācijas iespējas, ir pieņemts būtisks VID vadības lēmums - 2010.gadā atjaunot papildu atvaļinājumu piešķiršanas iespēju.

Tāpat, ņemot vērā darbinieku izrādīto interesi, VID izskata iespēju organizēt kolektīva veselības apdrošināšanas līguma noslēgšanu par nodarbināto līdzekļiem, ņemot vērā to, ka apdrošināšanas tirgū nav iespējams iegādāties individuālu veselības apdrošināšanas polisi.

Marta beigās apdrošināšanas sabiedrība "Compensa Life Vienna Insurance Group SE" paziņoja, ka sāk piedāvāt fizisko personu veselības apdrošināšanas pakalpojumus.

Attiecībā uz grozījumiem ārējos normatīvajos aktos VID norādījis, ka, izstrādājot normatīvo aktu projektus, būtu jāparedz vismaz sešu mēnešu pārejas periods, ja to ieviešanai jāveic izmaiņas informācijas sistēmās.

Kā skaidroja Grīnberga, pretējā gadījumā nav iespējams savlaicīgi veikt izmaiņas informācijas sistēmās, attiecīgie speciālisti ir spiesti strādāt ārpus darba laika, kā arī rodas pamats nodokļu maksātāju sūdzībām, kas rada papildu psiholoģisko spriedzi.

Pēc viņas teiktā, VID sniedzis arī citus priekšlikumus, kuru ieviešana varētu mazināt birokrātisko slogu uzņēmējiem, kā arī efektivizētu VID darbu, ļaujot novirzīt resursus pamatfunkciju veikšanai un servisa uzlabošanai.

Atsaucoties uz Starptautiskā valūtas fonda Fiskālo lietu departamenta pērn veiktā pētījuma rezultātiem, VID akcentējis, ka krīzes laikā nodokļu administrācijas uzdevums kļūst sarežģītāks un līdz ar to krīzes laikā ļoti būtisks ir valdības atbalsts nodokļu administrācijai.
Šādos apstākļos nodokļu administrāciju budžeta būtiska samazināšana nozīmētu nodokļu iekasēšanas efektivitātes mazināšanu un nodokļu ieņēmumu krituma turpmāku palielināšanos, Repšem norādījis VID.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!