Centra pētniece Iveta Kažoka ceturtdien Latvijas Radio informēja, ka kopumā līdz pagājušajai trešdienai centra veiktajā monitoringā uzskaitītas 550 mediju publikācijas, kam ir slēptās reklāmas pazīmes. Vairāk kā 300 gadījumos šie materiāli bijuši veltīti PLL, 130 gadījumos – SC, bet pa 30 gadījumiem – apvienībai "Vienotība" un Zaļo un zemnieku savienībai. Atsevišķi slēptās reklāmas gadījumi konstatēti arī citām partijām.
Visvairāk iespējamie slēptās reklāmas gadījumi konstatēti krievu valodā rakstošajos un raidošajos medijos, bet līderos izvirzījušies Pirmais Baltijas kanāls un laikraksts "Čas" un "Vesti Segodna". Arī latviešu valodā vēstošajos medijos fiksēti aizdomīgi gadījumi, tostarp sabiedriskajā televīzijā un radio, taču tur tiem neesot "epidēmijas raksturs", sacīja Kažoka. Savukārt krievu medijos notiekošo viņa nodēvēja par "smadzeņu skalošanu".
Pētniece uzskata, ka, iekļaujot slēpto reklāmu partiju priekšvēlēšanu izdevumos, vismaz divām partijām varētu rasties grūtības ar vēlēšanu tēriņu limita ievērošanu. Tomēr Kažoka atzina, ka naudas ņemšanas faktu centrs nevar pierādīt, tāpēc redakcijām vienmēr ir iespēja aizbildināties, ka aizdomīgās publikācijas saistītas ar redakcionālo politiku.
Kažoka skaidroja, ka "Providus" monitoringā par slēpto reklāmu uzskatīti materiāli, intervijas un raksti, par kuriem partijai pietuvināti cilvēki, iespējams, ir maksājuši, bet tas nav norādīts publikācijā. Materiāli vērtēti pēc konkrētiem kritērijiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
