Izstrādāts Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumprojekts

Tā kā jautājums par EP vēlēšanām ir ļoti aktuāls un vēlama pēc iespējas ātrāka likuma stāšanās spēkā, ministrs nolēmis lūgt valdību likumprojektu izskatīt jau nākamās nedēļas valdības sēdē. Komentējot galvenās likumprojekta jaunās nianses, Aksenoks pastāstīja, ka, atšķirībā no Saeimas un pašvaldību vēlēšanām, EP vēlēšanās varēs balsot un tik ievēlēti Eiropas Savienības pilsoņi.

Aksenoks pastāstīja, ka darba grupa arī atbalstījusi priekšlikumu, ka tiem Saeimas, pašvaldību vai valdības locekļiem, kā arī Valsts prezidentam, kurus ievēlēs EP, būs jānoliek iepriekšējās pilnvaras neatkarīgi no tā, vai konkrētā persona piekrīt vai nepiekrīt strādāt EP.

Ministrs skaidroja, ka šāda norma likumā paredzēta, lai izvairītos no iespējas, ka partijas kandidātu sarakstos izvirzīs partiju lokomotīves, kuras sabiedrībā ir labi atpazīstamas, taču pēc ievēlēšanas šie cilvēki no mandāta EP atsacīsies.

Sagatavotais likumprojekts paredz, ka vēlēšanās varēs piedalīties partijas un partiju apvienības un, līdzīgi kā Saeimas vēlēšanās, partijām būs noteikta 5% ievēlēšanas barjera. Atšķirīga būs arī balsošanas kārtība, jo EP vēlēšanas būs vēlēšanas, kurās visi balsstiesīgie būs reģistrēti speciālā vēlētāju reģistrā. Līdz ar jauno kārtību būs atvieglota balsošana pa pastu, jo nebūs jāsūta pase, un šī iemesla dēļ iecerēts attiekties no balsošanas organizēšanas ārvalstu vēstniecībās.

Paredzēts, ka EP vēlēšanās notiks arī iepriekšēja balsošana. Sagatavotais likumprojekts paredz, ka iepriekšējā balsošana vēlēšanu iecirkņos notiks 9., 8. un 7. dienā pirms oficiālā vēlēšanu datuma. Vēlētāju balsis šajā laikā nemetīs urnās, bet ievietos speciālās aploksnēs, kuras atvērs tikai vēlēšanu dienā.

Aksenoks pastāstīja, ka vēlētāju reģistra likumprojektu viņa vadītā ministrija neizstrādā un, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, likumprojekts vēl nav sagatavots, un paredzēts, ka tam jābūt gatavam līdz 1.decembrim.

EP vēlēšanas paredzētas nākamā gada 12.jūnijā.