Ārvalstu palīdzība un cilvēku evakuēšana: ko paredz jaunais Civilās aizsardzības likums  (37)

Līdz ar jauno likumu iecerēt maksimāli nodrošināt cilvēku, vides, infrastruktūras un īpašuma drošību, skaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Saskaņā ar jaunā likuma prasībām objekta īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam apdraudējuma gadījumā ir jānodrošina savlaicīga agrīnā brīdināšana un cilvēku informēšana par nepieciešamo rīcību un evakuēšanu no objekta, nekavējošu attiecīgo valsts vai pašvaldības institūciju informēšanu par apdraudējumu un veiktajiem pasākumiem tā novēršanai, kā arī īpašuma evakuēšanu no objekta, ja tā ir iespējama un nerada draudus cilvēku dzīvībai un veselībai. Tāpat likums paredz visa nepieciešamā atbalsta sniegšanu pēc attiecīgo valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu pieprasījuma.

Jaunajā likumā arī paredzētas tiesības lūgt starptautisko palīdzību katastrofas gadījumā, jo līdz šim likumā bija noteiktas iespējas tikai sniegt palīdzību katastrofās cietušajām valstīm. Kārtību, kādā tiks lemts par starptautiskās palīdzības pieprasīšanu, noteiks Ministru kabinets.

Likums paredz, ka ministrijas un pašvaldības koordinē attiecīgu apdraudējumu katastrofu pārvaldīšanu atbilstoši to kompetencei, kas noteikta likuma 6. pantā. Piemēram, pašvaldības to administratīvajā teritorijā koordinēs katastrofu pārvaldīšanu, kas saistītas ar ēku un būvju sabrukšanu, avāriju siltumapgādes, ūdensapgādes, notekūdeņu vai kanalizācijas sistēmā. Savukārt Iekšlietu ministrija koordinēs, piemēram, katastrofu pārvaldīšanu, kas saistīta ar ugunsgrēku, zemestrīci, zemes nogruvumu, terora aktu, sabiedriskajām nekārtībām, iekšējiem nemieriem vai transporta avāriju iekšējos ūdeņos līdz jūras krasta līnijai.

Pamatojoties uz risku novērtējumu, nozaru ministrijām un pašvaldībām sadarbībā ar citām institūcijām būs jānosaka preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi, jāizstrādā attiecīgās jomas dokumenti, kā arī jāapzina un jāplāno resursi katastrofas pārvaldīšanai. Risku novērtēšanu būs iespējams veikt, vadoties pēc VUGD izstrādātas metodoloģijas, kas būs pieejama VUGD tīmekļa vietnē.

Likumā noteikts, ka civilās aizsardzības sistēmas organizācijas pamatā ir teritoriju sadarbības princips. Līdz ar to, apvienojot civilās aizsardzības struktūras pamatvienības - novadus un republikas pilsētas - valstī paredzēts veidot 16 sadarbības teritorijas. Likuma pārejas noteikumos noteikts, ka līdz 2017. gada 1. augustam pašvaldību domēs jāapstiprina sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumu un sastāvu, bet līdz 2017. gada 31. decembrim – jāapstiprina sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānu.

Līdz ar jaunā likuma spēkā stāšanos būtiski samazināsies administratīvais slogs objektu īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem gan publiskajā, gan privātajā sektorā saistībā ar civilās aizsardzības plāna projektu izstrādāšanu un saskaņošanu. Līdz šim VUGD izskatīja vairāk par 6000 objektu civilās aizsardzības plānu, bet turpmāk šādi plāni būs jāizstrādā aptuveni 800 paaugstinātas bīstamības infrastruktūrām visā valsts teritorijā. Likums paredz, ka objektu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem nebūs jāizstrādā infrastruktūras civilās aizsardzības plāni, bet būs jānodrošina konkrēti pasākumi, kas jāīsteno atbilstoši VUGD rekomendācijām.

Paaugstinātas bīstamības objektu īpašniekiem būs jāizstrādā civilās aizsardzības plāns atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

Iepriekšējais Civilās aizsardzības likums bija spēkā kopš 2007. gada. Tā darbības laikā identificētas vairākas problēmas civilās aizsardzības sistēmā un plānošanā, dažādu institūciju kompetencēs, katastrofas definīcijā, pārvaldīšanā un resursu vadībā.

VUGD šo problēmu risinājumus iekļāvis jaunajā likumā, kurā noteiktas precīzākas definīcijas, novēršot iespējas atšķirīgi interpretēt likuma normas, kā arī ietverti jauni termini un prasības, lai veicinātu vienotu izpratni par civilo aizsardzību un likuma piemērošanu.

Likumā papildināti civilās aizsardzības sistēmas uzdevumi, ietverot savlaicīgu katastrofas draudu prognozēšanu, atjaunošanas pasākumus, kā arī sabiedrībai minimāli nepieciešamo pamatvajadzību nodrošināšanu katastrofu vai katastrofu draudu gadījumā. Lai veicinātu iedzīvotāju apziņošanu, likumā definēta valsts agrīnās brīdināšanas sistēma, kā arī agrīnā brīdināšana.

Lai pilnveidotu civilās aizsardzības sistēmu Latvijā, likuma izstrādes gaitā analizēti un izmantoti Somijas, Zviedrijas, Lielbritānijas, Igaunijas, Nīderlandes, Vācijas, Šveices un Islandes, kā arī kopējie Eiropas Savienības civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mehānismi.