Valsts prezidenta Andra Bērziņa izsludinātie grozījumi Maksātnespējas likumā attiecībā uz maksātnespējas procesa administratoru pielīdzināšanu valsts amatpersonām radīs haosu maksātnespējas procesos, uzskata Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija.
Kā norādīja Administratoru asociācijas preses pārstāve Justīne Plūmiņa, turklāt grozījumu mērķis joprojām nav definēts. "Administratoru asociācija norāda, ka nav skaidrs šo grozījumu patiesais mērķis, jo grozījumu rezultātā profesiju, visticamāk, pametīs liela daļa profesionāļu, tai skaitā advokāti. Ņemot vērā valsts amatpersonas ierobežojumus attiecībā uz amatu savienojamību un to, ka pašlaik profesijā praktizējošo personu vidējā izpeļņa ir 4000 eiro gadā, no kuriem aptuveni puse tiek novirzīti profesionālās darbības nodrošināšanai, paredzama strauja administratoru skaita samazināšanās. Savukārt strauja administratoru skaita samazināšanās radīs haosu, ņemot vērā administratoru piespiedu nomaiņu lielā skaitā maksātnespējas procesu," paziņojumā uzsver asociācija.
Administratoru asociācija uzskata, ka ir acīmredzams, ka pieņemtie grozījumi Maksātnespējas likumā nenodrošina administratora darbības efektivitātes palielināšanu. Turklāt valsts amatpersonas statusa noteikšana ir vērtējama tikai kā deklaratīva norma, kas nekādi neuzlabos administratora darbības efektivitāti un maksātnespējas procesā iesaistīto personu tiesību aizsardzību.
Asociācija atgādina, ka jau iepriekš, arī vēstulē Valsts prezidentam, lūdzot neizsludināt grozījumus Maksātnespējas likumā, organizācija norādīja uz likuma grozījumu paredzamajām negatīvajām sekām. Turklāt izsludinātie grozījumi Maksātnespējas likumā ir ne tikai klajā pretrunā ar ANO Starptautisko tirdzniecības tiesību komitejas izdotajām vadlīnijām maksātnespējas tiesību politikas veidotājiem, bet arī ierobežos citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu administratoru darbību Latvijā, savu viedokli pauž Administratoru asociācija.
Administratoru asociācija vērš uzmanību, ka nevienā ES dalībvalstī administrators amata darbībās nav pielīdzināts valsts amatpersonai, bet atbilstoši ES vienotajam regulējumam administratora pienākumus Latvijā noteiktajos gadījumos var veikt arī citas ES dalībvalsts administrators jeb likvidators. Paredzot administratora pielīdzināšanu valsts amatpersonai, šāds statuss būs attiecināms arī uz pārrobežu likvidatoru jeb citu ES dalībvalstu administratoru, ko nav iespējams īstenot, ievērojot atšķirīgo dalībvalstu tiesisko regulējumu maksātnespējas jomā.
Vēl asociācija min, ka, lai atzītu par pamatotu kādas profesijas pārstāvju pielīdzināšanu valsts amatpersonām, ir jākonstatē, kādus valsts pārvaldes uzdevumus veic attiecīgās profesijas pārstāvji. Izvērtējot maksātnespējas procesa administratora pilnvaras, pienākumus, tiesības, kā arī lēmumus, kādus pieņem administrators, secināms, ka tie neatbilst nevienam no likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībās" norādītājiem apstākļiem, kas ir pamats personas atzīšanai par valsts amatpersonu.
Visbeidzot Administratoru asociācija atgādina, ka analizēt stāvokli valstī attiecībā uz maksātnespējas jautājumiem, kā arī izstrādāt ieteikumus par maksātnespējas jautājumu risināšanu ir Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes uzdevums. Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes sēdē 6.martā, izskatot jautājumu par administratora pielīdzināšanu valsts amatpersonai, šis priekšlikums tika atzīts par nepamatotu un neatbalstāmu.
Jau ziņots, ka, neraugoties uz iebildumiem, Valsts prezidents Andris Bērziņš tomēr izsludinājis Saeimas 25.septembra sēdē apstiprinātos grozījumus Maksātnespējas likumā.
Saeima 25.septembrī atbalstīja priekšlikumu grozījumos Maksātnespējas likumā, kas paredz maksātnespējas procesa administratorus pielīdzināt valsts amatpersonām.
