Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki šā gada pirmajos astoņos mēnešos no Latvijas ūdenstilpēm izcēluši 113 noslīkušos, tādējādi gandrīz sasniegts visa pagājušā gada laikā no ūdens izcelto līķu kopskaits, liecina VUGD apkopotā statistika.
Pagājušajā gadā VUGD glābēji no ūdenstilpnēm Latvijā bija izcēluši 116 noslīkušus cilvēkus. Šogad visvairāk noslīkušo - kopumā 37 - izcelti jūlijā, savukārt augustā pagaidām glābēji no ūdens izvilkuši 18 noslīkušus cilvēkus, no kuriem divi bijuši nepilngadīgi. Salīdzinājumā ar aizvadīto gadu, kad jūlijā tika izvilkti 11 cilvēki, bet augustā - 16, ūdenstilpēs bojāgājušo skaits vasaras pēdējos mēnešos ir palielinājies.
Salīdzinājumā ar situāciju 2010.gadā, kad kopumā tika reģistrēti 146 noslīkušie, no kuriem astoņi bija nepilngadīgi, šis gads nav uzskatāms par vienu no traģiskākajiem gadiem uz ūdens. 2010.gadā jūlijā kopumā dienesta glābēji no ūdenstilpēm izcēla 54 cilvēkus bez dzīvības pazīmēm, bet augustā tie bija 25.
Līdz augusta sākumam VUGD darbinieki kopumā uz ūdens veikuši 60 glābšanas darbus, no kuriem 12 veikti jūnijā, un glābšanas darbos izglābti arī trīs cilvēki. Savukārt jūlijā VUGD veicis 13 glābšanas darbus uz ūdens.
Jau ziņots, ka finansējuma trūkuma dēļ VUGD neplāno rīkot speciālu kampaņu, kas informētu iedzīvotājus par drošību uz ūdens ar mērķi atturēt cilvēkus no pārgalvīgas rīcības un samazināt noslīkušo skaitu.
Kā iepriekš skaidroja VUGD, primārais iemesls ir finansējuma neesamība šādas kampaņas izveidei, bet, otrkārt, būtu jādomā par tās lietderību, jo VUGD darba specifika ir atkarīga no sezonas. Kā norādīja Vetere, vasarā VUGD darbinieku ikdiena saistās ar glābšanas darbiem ūdenī, rudenī tie ir negadījumi, kas saistīti ar netīrītiem dūmvadiem, bet ziemā iedzīvotāju atrašanās uz ledus, savukārt pavasaris parasti tiek sagaidīts ar kūlas ugunsgrēkiem.
Arī Iekšlietu ministrija toreiz norādīja, ka drošības jautājumus nevar atrisināt kampaņveidīgi, tie ir jārisina ilgstošā laika periodā, sadarbojoties starp dažādām nozarēm. Ministrija kā vienu no risinājumiem pieļauj, piemēram, drošības mācības ieviešanu skolās. Zināšanas par drošību un rīcību dažādos negadījumos cilvēkam ir jāmācās jau kopš bērnības, lai sevis pasargāšanu ikviens iedzīvotājs uztvertu kā pašsaprotamu.
Iekšlietu ministrijā skaidroja, ka kampaņas ir efektīvas un nepieciešamas, bet iekšlietu nozarē vajadzību ir ļoti daudz un prioritāte ir cilvēki, proti, darbinieku atalgojums, sociālās garantijas, darba apstākļi, kā arī tehniskais nodrošinājums. Tāpēc iekšlietu nozarē šobrīd galvenokārt tiek izmantoti bezmaksas veidi sabiedrības informēšanai un izglītošanai.
VUGD norāda, ka karstajā laikā visbiežākais noslīkšanas iemesls ir strauja ieiešana aukstā ūdenī, kā arī peldēšanās alkohola reibumā un savu spēku pārvērtēšana.
VUGD atgādina, ka peldēties alkohola reibumā ir aizliegts. Tāpat aizliegts bez ūdens gultnes izpētes lēkt ūdenī no tramplīna, laipas, tilta vai krasta. Savukārt vecākiem un aizbildņiem jāatceras, ka aizliegts bērnu atstāt bez pieskatīšanas teritorijā, kurā ir ūdenstilpe.
Visdrošāk ir peldēties oficiālajās peldvietās, kā arī ieteicams nepeldēties vienam. VUGD atgādina, ka nav ieteicams peldēties stiprā vējā, naktī vai negaisa laikā.
VUGD aicina peldētājus nepārvērtēt savus spēkus, bet gadījumā, ja persona ir pārkarsusi saulē, ūdenī doties lēnām. Pretējā gadījumā var notikt strauja temperatūras maiņa, kas var izraisīt muskuļu krampjus vai sirdsdarbības un asinsrites traucējumus. Vizinoties ar ūdens transportlīdzekli, drošībai nepieciešams uzvilkt glābšanas vesti.
Dienests atgādina, ka nelaimes gadījumā glābējus nekavējoties jāizsauc pa tālruni 112 un pēc iespējas precīzāk jānorāda nelaimes vietas koordinātas un piebraukšanas iespējas. Pēc izsaukuma glābēji ir jāsagaida un jānorāda cietušā atrašanās vieta.
