Rīgas apgabaltiesa 2016.gada 6.septembrī bija daļēji apmierinājusi bijušās darbinieces prasību pret uzņēmumu, atzīstot, ka darba devējs ir pārkāpis Darba likuma 9.pantā noteikto aizliegumu radīt darbiniekam nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmantojis savas tiesības.

Apgabaltiesa atzina par pierādītu, ka darbiniece tika atlaista no darba pārbaudes laikā, jo viņa atteicās saņemt darba samaksu aploksnē, proti, bez nodokļu maksājumiem.

Apelācijas instances tiesa nosprieda, ka no darba devēja par labu darbiniecei piedzenama morālā kaitējuma atlīdzība, taču noraidīja darbinieces prasību daļā par atšķirīgas attieksmes jeb diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu, par darba devējas uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, par prasītājas atjaunošanu darbā un vidējās izpeļņas par darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu.

Apgabaltiesa uzskatīja, ka Darba likuma 48. pants paredz iespēju atzīt pārbaudes laikā izdarīta darba devēja uzteikumu par spēkā neesošu tikai gadījumā, ja darba devējs, uzsakot darba līgumu pārbaudes laikā, ir pārkāpis atšķirīgas attieksmes (diskriminācijas) aizliegumu.

Šādam Darba likuma iztulkojumam darbiniece nepiekrita un pārsūdzēja apelācijas tiesas spriedumu Augstākajā tiesā (AT), portāls "Delfi" uzzināja tiesā.

Savukārt AT secināja, ka lietā nav konstatējams diskriminācijas aizlieguma Darba likuma 29.panta izpratnē pārkāpums, jo diskriminācijas aizlieguma mērķis ir nepieļaut nevienlīdzīgu attieksmi pret kādu noteiktu, konkrēti nodalāmu sociālu grupu.

Tiesa norādīja, ka "likumpaklausība diskriminācijas aizlieguma principa kontekstā nav uzskatāma par tādu kritēriju, pēc kura būtu nodalāma kāda atsevišķa sabiedrības sociāla grupa, jo šāda rīcība nesaistās tikai ar kāda indivīda personu (piemēram, dzimums vai rase) vai tikai ar viņa iekšējo pārliecību (piemēram, reliģiskā pārliecība), bet gan ir katra sabiedrības locekļa pienākums būt godīgam pret savu valsti un ievērot likumus.

AT atzina, ka nelabvēlīgu seku radīšanas aizlieguma pārkāpuma gadījums ietilpst Darba likuma 48.panta tvērumā. Līdz ar to darbiniekam ir tiesības prasīt atzīt par spēkā neesošu pārbaudes laikā izteiktu darba devēja uzteikumu, ja tas ir saistīts ar to, ka darbinieks izmantojis savas tiesības.

AT šo savu secinājumu pamato ar tiesību analoģiju, proti, atzīst, ka atbilstoši vispārīgam noteikumam, kas nostiprināts Civillikuma 1415.pantā, neatļauta darbība netiek tiesiski aizsargāta un attiecīgais tiesiskais darījums, tostarp vienpusējs (šajā gadījumā – darba devēja uzteikums), ir spēkā neesošs, informē AT.

Tāpat AT norāda, ka tas vienlīdz attiecināms gan uz gadījumiem, kad darba devējs ir pārkāpis diskriminācijas aizliegumu, gan uz gadījumiem, kad viņš ir radījis darbiniekam nelabvēlīgas sekas Darba likuma 9.panta izpratnē.

AT arī secināja, ka darbinieka tiesības tikt aizsargātam pret darba devēja īstenotu diskrimināciju un pret darba devēja radītajām nelabvēlīgajām sekām ir atvasinātas no Satversmes 91.pantā atklātā vienlīdzības principa, kas darba tiesisko attiecību jomā konkretizēts Darba likuma 7.pantā. Līdz ar to abas minētās tiesības ir salīdzināmas un arī to aizsardzības līmenim jābūt salīdzināmam.

AT spriedumā norāda, ka Darba likuma 9.pantam "ir divējāda funkcija. No vienas puses, tas aizsargā darbinieku kā sociāli vājāko darba tiesisko attiecību dalībnieku, kurš īsteno savas tiesības darba attiecību ietvaros tādā veidā, kas nonāk pretrunā ar darba devēja interesēm vai subjektīvajiem uzskatiem. No otras puses, minētā likuma norma [..] kalpo likumu ievērošanas sekmēšanai, proti, publisko interešu aizsardzībai".

AT arī secina, ka, ja nelabvēlīgās sekas ir izpaudušās kā darba tiesisko attiecību izbeigšana, tad darbiniekam atbilstoši normas mērķim jābūt tiesībām prasīt atjaunot savu iepriekšējo tiesisko stāvokli, proti, atrašanos darba tiesiskajās attiecībās ar konkrēto darba devēju.

AT secināja, ka Rīgas apgabaltiesa nav pareizi piemērojusi Darba likuma 48.pantu un atcēla tās spriedumu daļā, ar kuru noraidīta prasība par darba devējas uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, par prasītājas atjaunošanu darbā, vidējās izpeļņas par darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu, kā arī tiesāšanās izdevumu piedziņu.

Šajā daļā lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Kā liecina Uzņēmumu regīstru apkalpojošā firmas "Lursoft" dati, Newcon Hospitality Group" reģistrēta 2013.gadā. Tās vienīgā īpašniece ir Kiprā reģistrētā "Triazy Limited" un vienīgais paraksta tiesīgais valdes loceklis ir Ukrainas pilsonis Andrejs Maliks.

2016.gadu uzņēmums noslēdza ar 105 400 eiro zaudējumiem, bet tā apgrozījums bija 1,75 miljoni eiro.

Uzņēmums nodarbināja 126 darbiniekus.