Kā portālu "Delfi" informēja AT, bažas rada turpmāka kasācijas instances judikatūras attīstība, kam ir būtiska nozīme ne vien vienotas tiesu prakses veidošanā valstī, bet arī juridiskās domas un nacionālo tiesību attīstībā.
Judikatūras nodaļas vadītāja Zigrīda Mita norāda, ka AT judikatūras nodaļas veidotā un uzturētā tiesas nolēmumu datubāze sekmē likuma normu vienādu izpratni un interpretāciju, veicina vienotu un stabilu tiesu praksi konkrētās lietu kategorijās. Mērķis ir palīdzēt tiesnešiem lietu izspriešanā analoģiskos gadījumos, samazināt lietu izskatīšanas laiku, kā arī veicināt prokuroru, advokātu, pašvaldības darbinieku un citu juridisko profesiju pārstāvju vienveidīgu likumu izpratni un pielietojumu. Mita uzsver, ka judikatūras datubāzes veidošana ir likumā "Par tiesu varu" noteikta Augstākās tiesas funkcija, savukārt procesuālie likumi nosaka judikatūras izmantošanas nepieciešamību lietu iztiesāšanā.
Jau 2009.gadā budžeta samazinājuma dēļ AT vienotas tiesu prakses un judikatūras veidošanas funkciju nevar izpildīt pilnā apjomā. Šobrīd AT vairs netiek veikta tiesu prakses analīze un sadarbībā ar juridisko zinātņu speciālistiem netiek sagatavoti tiesu prakses apkopojumi par aktuāliem tiesību jautājumiem. Ja 2010.gada budžetā netiks piešķirts finansējums vienotas tiesu prakses veidošanai, Latvijas tiesnešiem un sabiedrībai nebūs pieejama arī AT judikatūras datubāze, ko AT veido Tiesu informatīvās sistēmas ietvaros.
Tiesnešiem AT judikatūras datubāze ir pieejama no 2006.gada. Šobrīd AT judikatūras datubāzē ievietoti 674 Senātu nolēmumi: 169 Senāta Civillietu departamenta nolēmumi, 236 Senāta Krimināllietu departamenta nolēmumi un 269 Senāta Administratīvo lietu nolēmumi. Kopš 2009.gada augusta tā pieejama publiski Tieslietu ministrijas portālā. Juridiski nozīmīgākie un interesantākie Senāta nolēmumi kopš 2002. gada tiek publicēti AT mājas lapā. Atlasītajiem nolēmumiem tēžu veidā apkopotas juridiski pamatotas atziņas, kas izmantojamas sprieduma argumentācijai. Galvenais nolēmuma atlases kritērijs ir juridiskā interese, ko izraisa nolēmums, un tā noderīgums tiesu prakses veidošanā.
AT uzskata, ka tiesas kompetence vistiešākajā veidā ir saistīta ar tiesu prakses vispārinājumu un judikatūras pieejamību visām valsts tiesām.