Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 17.oktobrī vērtēs bijušā Eiropas Parlamenta (EP) deputāta Aleksandra Mirska kasācijas sūdzību strīdā ar nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājiem Gaidi Bērziņu un Raivi Dzintaru par aizskarošiem izteikumiem.
Kā norādīja AT preses sekretāre Baiba Kataja, lieta tiks vērtēta rakstveida procesā. Sev nelabvēlīgo Rīgas apgabaltiesas spriedumu Mirskis pārsūdzēja.
Rīgas apgabaltiesas iepriekš daļēji apmierināja Bērziņa un Dzintara prasību pret Mirski. Apelācijas instances tiesa uzlika par pienākumu Mirskim viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas atsaukt 2011.gada 4.aprīlī EP uzrunā teikto - "Šodien Latvijas parlamentā deputāti (...) nacisti vēlas rīkot referendumu par Krievijas skolu slēgšanu Latvijā", atsaukumu ievietojot EP mājaslapā.
Tāpat tiesa nosprieda piedzīt no atbildētāja par labu katram no prasītājiem morālo kompensāciju 500 latu (711 eiro) apmērā.
Jau ziņots, ka politiķu prasība tika celta, jo 2011.gada aprīlī Mirskis no EP tribīnes VL-TB/LNNK deputātus, kuri organizēja parakstu vākšanu par izglītību valsts valodā, esot nosaucis par fašistiem.
Iepriekš, kad pirmās instances tiesa uzklausīja abas strīdā iesaistītās puses, Mirska advokāts Ainārs Leičenko vairākkārt norādīja, ka EP deputātam ir tiesības izteikt savas domas un Eiropas Savienības (ES) likumdošana liedz vajāt eiroparlamentārieti par izteikto viedokli, kas varot tikt interpretēts kā spiediens uz ES amatpersonu.
"Nekādā gadījumā es neatsaukšu savu 2011.gada 4.aprīļa runu un, vēl jo vairāk, nemainīšu savu viedokli attiecībā uz politiķiem, kuri Latvijas teritorijā slavina nacistu vērtības. Es arī turpmāk aizstāvēšu vēsturisko patiesību un savu vēlētāju tiesības ar visām iespējamām likumiskām metodēm," tolaik uzsvēra Mirskis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
