Ja Rīgas vēsturiskā centra vai tā aizsardzības zonā ies bojā vai tiks patvaļīgi nocirsts koks, kas veido zaļumu un zaļo zonu sistēmu, zemes īpašniekam būs pienākums tā vietā iestādīt jaunu līdzvērtīgu vai vērtīgāku koku, paredz grozījumi.
Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka kokiem ir būtiska nozīme pilsētvidē, jo īpaši pilsētas klimata uzlabošanā. Rīgas domes rīkotajās publiskajās apspriešanās Rīgas iedzīvotāji ir pauduši bažas par koku skaita strauju samazinājumu Rīgas centrā. Saskaņā ar Rīgas pilsētas būvvaldes mājas lapā pieejamo informāciju laika posmā no 2010.gada līdz 2016.gadam Rīgas centrā ir izcirsti vairāk nekā 500 koki.
Arvien biežāk Rīgas vēsturiskajā centrā esot novērojams, ka Rīgas domes Satiksmes departaments noasfaltē nokaltušo koku dobes, tā vietā, lai parūpētos par jaunu koku iestādīšanu, norāda normatīvā akta grozījumu autoru, "Vienotības" pārstāvji.
Politiskajā spēkā uzskata, ka piedāvātās izmaiņas veicinās galvaspilsētas vēsturiskā centra pilsētvides saglabāšanu, ka arī novērsīs Rīgas nozīmīgās daļas apstādījumu un vēsturiskās apbūves apdraudējumus.
Tāpat likumu paredzēts papildināt ar normu par kultūrvēsturisku ēku saglabāšanu. Ja kultūrvēsturiski unikāla, ļoti vērtīga vai vērtīga ēka ir bojāta tā, ka nav iespējama tās renovācija un restaurācija, un ir zudusi attiecīgās ēkas kultūrvēsturiskā vērtība, tās vietā pieļaujama tikai tāda paša apjoma un būvmateriāla ēkas būvniecība, saglabājot esošās autentiskās kultūrvēsturiskās vērtības, teikts plānotajos likuma grozījumos.
Lai izmaiņas Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā stātos spēkā, tās Saeimai jāskata vēl otrajā un trešajā lasījumā.
