Foto: AFI
Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) gadījumos, kad konstatēs, ka raidorganizācija pārkāpj priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumus, sasauks ārkārtas sēdi, kuras laikā lems par medija darbības apturēšanu līdz septiņām dienām. Šādu priekšlikumu atbalstīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pirms priekšvēlēšanu aģitācijas likuma trešo lasījumu.

Priekšlikums nāca no Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kuras pārziņā ir arī Elektronisko mediju likums. Komisija ierosināja likumu "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" papildināt ar jaunu pantu, kas NRTP ļaus pieņemt lēmumu par raidorganizācijas darbības apturēšanu, turklāt tā pārsūdzēšana neapturēs lēmuma darbību.

NRTP pienākums vienas darba dienas laikā sasaukt ārkārtas sēdi šī jautājuma izlemšanai attieksies uz gadījumiem, kad konstatēta slēptā priekšvēlēšanu aģitācija. Tāpat NRTP būs jāvēršas pret raidorganizācijām, kas nebūs padomei nosūtījušas aģitācijas raidlaika izcenojumus, taču izvietos aģitācijas materiālus.

Darbības apturēšana uz nedēļu draudēs arī radio un televīzijām, kas neievēros likumā noteikto "klusuma periodu" un translēs priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus vēlēšanu dienā un dienu iepriekš.

Komisija arī konceptuāli atbalstīja Sabiedriskās politikas centra "Providus" rosināto priekšlikumu – arī maksas interneta reklāmas izvietotājiem uzlikt pienākumu nosūtīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam savus izcenojumus. Līdz ceturtdienai komisijai gan būs jāvienojas par precīzu redakciju.

Tāpat komisija secināja, ka daudzviet grozījumos minētais pienākums izcenojumus atsūtīt 150 dienas pirms vēlēšanām šogad nebūs īstenojams, tāpēc uz 10.Saeimas vēlēšanām likuma pārejas noteikumos varētu attiecināt 100 dienu periodu.

Par likumu galīgajā lasījumā Saeima varētu balsot nākamnedēļ.

Jau ziņots, ka aprīļa beigās Saeima otrajā lasījumā atbalstīja šo likumu, kurā tika definēta slēptā priekšvēlēšanu aģitācija, kā arī noteikts, ka tā ir aizliegta.

Likumprojektā noteikts: ja par aģitāciju ir saņemta samaksa un apmaksātājs atbilstoši šā likuma noteikumiem nav norādīts, tā uzskatāma par slēpto priekšvēlēšanu aģitāciju. Par samaksu likuma izpratnē uzskatāma jebkāda atlīdzība, tai skaitā jebkuri mantiski labumi, pakalpojumi, tiesību nodošana, atbrīvošana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības par labu citai personai un citi.

Slēptajai priekšvēlēšanu aģitācijai iztērētie līdzekļi tiek ieskaitīti attiecīgās politiskās organizācijas, politisko organizāciju apvienības vai ar tām nesaistītās personas priekšvēlēšanu izdevumos.

Likumā iekļauts arī pienākums raidorganizācijām vismaz 150 dienas pirms vēlēšanu dienas nosūtīt Nacionālajai radio un televīzijas padomei (NRTP) priekšvēlēšanu aģitācijas raidlaika izcenojumu visam priekšvēlēšanu periodam. Ja tas nav izdarīts, šai raidorganizācijai priekšvēlēšanu aģitācijas periodā ir aizliegts izvietot aģitācijas materiālus. Tādi paši nosacījumi ir arī preses izdevumiem, tikai izcenojumi jānosūta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!