Foto: LETA

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti bez diskusijām otrdien atbalstīja Vjačeslava Dombrovska (RP) ierosinājumu publiskot komisijas slēgtās sēdes stenogrammu par situāciju ar dabasgāzes cenām, portālu “Delfi” informēja Saeimas Preses dienestā.

Komisijas deputāti otrdien arī lēma nākamās trešdienas sēdē iztaujāt atbildīgās ministrijas pārstāvjus saistībā ar turpmākajiem plāniem gāzes un elektroenerģijas tirgus liberalizācijai.

Komisijas priekšsēdētājs Dombrovskis norādīja, ka, ņemot vērā lielo sabiedrības interesi par šo jautājumu, atklātībai jānodod slēgtās sēdes stenogrammas daļa, kas nav ierobežotas pieejamības informācija un nesatur uzņēmuma „Latvijas Gāze" (LG) komercnoslēpumu.

Par stenogrammas publiskošanu, kas neietver komersanta noslēpumu, vienisprātis bija visi komisijas deputāti. Arī Ekonomikas ministrijas (EM) un LG pārstāvji šodienas komisijas sēdē neiebilda stenogrammas publiskošanai, norādot, ka tajā nedrīkst publicēt ziņas, kas ir uzņēmuma komercnoslēpums, un pirms publicēšanas vēlas iepazīties ar tās saturu.

Savukārt deputāts Ivars Zariņš (SC) ierosināja nākamajā nedēļā uz sēdi aicināt EM pārstāvjus, lai uzzinātu par ministrijas plāniem saistībā ar gāzes un elektroenerģijas tirgus liberalizāciju.

Deputāts Dombrovskis iepriekš rosināja atslepenot diskusiju slēgtajā sēdē, "lai atgādinātu koalīcijas partneriem par viņu deputātu balsojumu," kā arī izteikumiem komisijas sēdē tuvākajā laikā, Dombrovskis nolēmis rosināt atklāto balsojumu par komisijas slēgtās daļas ierakstu atslepenošanu.

Raidījums "Nekā personīga" iepriekš ziņoja, ka "Vienotība" tur aizdomās Pavļutu par to, ka viņš nestrādā valsts interesēs, bet sācis pats savu spēli ar "Gazprom".

Aizdomas radījusi Pavļuta pērnā gada vizīte Krievijā. Ministru pavadošās personas stāstījušas, ka pēc oficiālām sarunām ar "Gazprom" eksporta vadītāju Alekseju Medvedevu un Krievijas enerģētikas ministru Aleksandru Novaku, Pavļuts esot uz vairākām stundām ieslēdzies slepenā istabā ar "Gazprom" darbiniekiem. Par šo sarunu saturu ministrs neesot informējis premjeru Valdi Dombrovski ( V).

Tikmēr Pavļuts pirmdien paziņojumā presei uzsvēris - neskatoties uz dažādu pušu mēģinājumiem ietekmēt un kavēt Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju, EM turpinās mērķtiecīgu, pārdomātu un pakāpenisku procesu, kas sniegs ieguvumus Latvijas patērētājiem, veidos stabilu investīciju vidi un vidējā termiņā novērsīs Latvijas atkarību no viena gāzes piegādātāja.

Jau vēstīts, ka marta vidū slēgtā valdības sēdē Ekonomikas ministrija (EM) informēja valdību par pašreizējo situāciju gāzes tirgus liberalizācijas lietā. Pēc vairāku stundu debatēm tika nolemts padziļināti analizēt trīs iespējamos tirgus liberalizācijas modeļus.

"Pamata secinājumi ir tādi, ka Latvijai ir jāiet uz gāzes tirgus atvēršanu, - šobrīd ir vairākas Eiropas Savienības (ES) prasības, kas jāievieš īsākā laika periodā, un ir prasības, kas saistās ar pašreizējo Latvijas gāzes izolācijas izbeigšanu, kas būtu risināms ilgākā laika posmā," žurnālistiem pēc sēdes pastāstīja ekonomikas ministrs.

Latvija 2014.gada aprīlī paredzējusi liberalizēt gāzes tirgu, liekot nodalīt gāzes transportēšanas un uzglabāšanas funkcijas atsevišķā struktūrvienībā no gāzes piegādes un tirdzniecības, kā arī garantēt pieeju tīkliem jauniem gāzes tirgus dalībniekiem. Tomēr LG aicinājusi to atlikt.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šī gada februāra beigās nolēma virzīt izskatīšanai grozījumus Enerģētikas likumā, kuru būtība ir atlikt gāzes tirgus liberalizāciju jeb tā sauktās trešās paketes ieviešanu līdz brīdim, kamēr netiks panākti efektīvi starpsavienojumi ar trešajām valstīm, izņemot Igauniju, Lietuvu un Somiju.

Viens no ES energodirektīvas virzieniem ir dalībvalstu gāzes apgādes tirgu liberalizācija, samazinot gāzes monopolistu lomu un ļaujot patērētājam izvēlēties sev izdevīgāko dabasgāzes piegādātāju. Būtisks direktīvas ieviešanas instruments ir gāzes apgādes tīklu nodalīšana no piegādes kompāniju struktūras. Latvija gāzes tirgus liberalizāciju ir atlikusi līdz 2014.gadam, taču līdz 2017.gadam ir spēkā 1997.gadā slēgtais LG privatizācijas līgums, kurā LG noteiktas ekskluzīvas tiesības uz gāzes pirkšanu, gāzes pārvadi, uzglabāšanu, sadali un pārdošanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!