Šovasar izveidotā ekspertu darba grupa nav konstatējusi pretrunas normatīvajos aktos saistībā ar pielaides piešķiršanu valsts noslēpumam. Vienlaikus par atbalstāmu atzīts priekšlikums veikt pirmspārbaudi pirms personas iecelšanas Ministru kabineta locekļa amatā.
Kā secinājusi darba grupa, līdzšinējais normatīvais regulējums speciālās atļaujas piešķiršanai nav pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, taču atsevišķi jautājumi ir uzlabojami.
Pēc ekspertu domām, ir jāizvērtē personai informatīvajā atteikuma vēstulē pausto atteikuma pieejai valsts noslēpumam iemeslu uzskaitījums, vienlaikus ievērojot likuma "Par valsts noslēpumu" noteiktās aizsargājamās informācijas apjomu. Valsts noslēpuma aizsardzības konsultatīvajai darba grupai ir jāizvērtē, vai ir iespējams personai informatīvajā atteikuma vēstulē sniegt paplašinātu informāciju, kas nebūtu klasificēta un būtu pieejama pašai personai.
Darba grupai būs jāpārskata klasificētā Ministru kabineta instrukcija un jāiesniedz priekšlikumi normatīvā regulējuma aktualizācijai.
Par atbalstāmu atzīts priekšlikums veikt pirmspārbaudi pirms personas iecelšanas Ministru kabineta locekļa amatā. Darba grupai būs jāizvērtē procesuālie jautājumi attiecībā uz vēlētu un Saeimas ieceltu amatpersonu iepriekšējo pārbaužu jautājumiem un iesniegt priekšlikumus valdībai. Tomēr, ja arī šāda pirmspārbaude tiks veikta pirms apstiprināšanas amatā, tai nepiemitīs galīgā noregulējuma raksturs, proti, tālākas pārbaudes rezultāts varētu atšķirties no pirmspārbaudes rezultāta.
Patlaban Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir iesniegtas divas sūdzības, kas skar speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam aizsardzības jomu - "Vaškevičs pret Latviju" un "Spūlis pret Latviju". Valsts drošības iestādes gan uzskata, ka pirms tiesa ir izskatījusi abas lietas, būtu pārsteidzīgi sākt valsts noslēpuma sistēmas reformu, veicot tajā būtiskas procesuālas izmaiņas. Valsts drošības iestādes uzsver, ka tiesības saņemt pieeju valsts noslēpumam nav cilvēktiesību sastāvdaļa, pieeja valsts noslēpumam netiek garantēta ikvienai personai automātiski
Jau ziņots, ka darba grupai Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadībā līdz augusta beigām bija jāapkopo priekšlikumi tiesiskajam regulējumam par valsts noslēpuma piešķiršanas kārtību. Tāpat tai uzdots risināt jautājumu arī par personas pārbaudi pirms iecelšanas amatā, lai novērstu situācijas, ka persona pēc iecelšanas amatā nevar pilnvērtīgi veikt savus amata pienākumus pielaides atteikuma dēļ.
Jautājums par valsts noslēpuma pielaides izsniegšanas kārtības uzlabošanu aktualizējās pēc tam, kad atklājās, ka ģenerālprokurors nav mainījis SAB lēmumu par atteikumu tieslietu ministrei Baibai Brokai (VL-TB/LNNK) piešķirt augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam. Broka pēc ģenerālprokurora lēmuma demisionēja.
Vēlāk kļuva zināms, ka SAB atteicis piešķirt augstākās kategorijas pielaidi arī Brokas partijas biedram un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Romānam Naudiņam.
