Foto: LETA

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija plāno atkārtoti izvērtēt parlamentārieša Andreja Judina (V) iesniegumu par deputātu Valēriju Agešinu (SC), kurš, paužot "nekorektu informāciju" saistībā ar Krimināllikuma grozījumiem, pārkāpis Saeimas deputāta ētikas kodeksu.

Komisija trešdien vienojās pārskatīt šo jautājumu, jo to lūdz Agešins, ņemot vērā papildu materiālus, kas iepriekšējā reizē neesot izvērtēti. Proti, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) kādā publikācijā paudis iebildumus par Krimināllikuma grozījumiem.

Komisijas deputāti vienojās, ka uz sēdi mēneša beigās aicinās gan Judinu, gan Agešinu un šo jautājumu izskatīs vēlreiz.

Iepriekš komisijas deputātu vairākums nolēma Agešinam izteikt mutvārdu brīdinājumu, kas tiks atzīmēts komisijas protokolā. Agešins toreiz komisijas sēdē norādīja, ka nepiekrīt šim lēmumam un uzskata to par netaisnīgu un nepamatotu. Viņš pauda, ka, iespējams, notiek izrēķināšanās ar opozīcijas pārstāvi.

Kā ziņots, šī lieta tika ierosināta pēc deputāta Andreja Judina (V) iesnieguma, kurā tika norādīts uz Agešina pausto "nekorekto informāciju", runājot par Krimināllikuma grozījumiem par PSRS vai nacistiskās Vācijas pret Latviju īstenotās agresijas publisku noliegšanu.

Judins iesniegumā Ētikas komisijai norādīja, ka 26.februārī Latvijas Televīzijas raidījumā "Sastrēgumstunda", diskutējot par Krimināllikuma grozījumiem, Agešins izteicās, ka pret priekšlikumu iebilst ne tikai politiskā apvienība "Saskaņas centrs" (SC), bet arī Ārlietu ministrija, Iekšlietu ministrija, Drošības policija un prokuratūras pārstāvji. Pēc Judina domām, Agešins arī pauda "nekorektu informāciju" par to, ka nav notikušas konsultācijas ar ekspertiem starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās, uz ko savā vēstulē Saeimai esot norādījis ārlietu ministrs.

"Reaģējot uz manu aizrādījumu, Agešins norādīja, ka viņa pieminēto iestāžu iebildumi ir izlasāmi komisijai adresētājās vēstulēs," pauda Judins.

Viņš uzskata, ka Agešina izteikumi liecina par to, ka Agešins "apzināti pauž nekorektu informāciju, lai maldinātu skatītājus un ar šo nepatieso faktu palīdzību spētu pamatot savu viedokli".

Judins arī vērsa uzmanību, ka, vērtējot šos likuma grozījumus, uzklausīti dažādu institūciju pārstāvji, kā arī eksperti. Judins arī akcentēja, ka Agešinam bija zināms par aspektiem, ar ko saistītas Ārlietu ministrijas pārstāvju bažas, "gan arī tas, ka komisijas sēdēs uzklausītās institūcijas kopumā atbalsta" šādas normas nepieciešamību likumā.

Savukārt Agešins komisijai bija iesniedzis atbildi ar deviņiem pielikumiem, no kuriem izrietot, ka tiesībsargājošajām institūcijām ir bijuši iebildumi pret attiecīgajām normām. Viņš komisijas sēdē atsaucās gan uz Drošības policijas pārstāvja Riharda Poļaka, gan uz Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Evikas Siliņas publiski paustajiem izteikumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!