NMPD priekšnieks Armands Ploriņš laikrakstam pastāstīja, ka līgums esot noslēgts ar akciju sabiedrību "Inkomerc Holdings", un no 31. janvāra piegādātājam jāsāk uzstādīt aprīkojumu brigāžu mašīnās. Tehnoloģiskie uzlabojumi tikšot veikti vairāk nekā 200 mašīnās. Ploriņš uzsvēra, ka autovadītāji beidzot būs tikuši pie navigācijas iekārtas, kas dispečeriem dos iespēju pārliecināties, cikos mašīna izbrauc un ierodas pie slimnieka, cikos ieved slimnīcā, kā arī to, kur atrodas tuvākā ātrās palīdzības brigāde, kas var doties izsaukumā. Brigādes varēšot arī operatīvi nosūtīt informāciju par slimnieku tai ārstniecības iestādei, kurp viņu ved.
Gan mašīnas salonā, gan ārpus tā paredzēts uzstādīt videokameru. NMPD priekšnieka vietnieks katastrofu medicīnas jautājumos Mārtiņš Šics laikrakstam apgalvoja, ka kamera fiksēs medicīniskā personāla rīcību ar slimnieku un ka tas nepieciešams darba kvalitātes uzturēšanai, nevis iesniegšanai tiesībsargājošajās iestādēs. Safilmētais materiāls kalpošot mediķiem kvalifikācijas celšanai, nevis viņu sodīšanai. Piemēram, lauku brigādēm diezgan reti gadoties situācijas, kad slimnieks jāatdzīvina. Rīgā un citās lielajās pilsētās tādu gadījumu esot daudz biežāk, tāpēc safilmētais materiāls noderēšot rīcības pilnveidošanai, kas pamatosies uz reālu pieredzi.
Šics pastāstīja, ka, viesojoties Izraēlas klīnikās, pārliecinājies, ka videokamera kā obligāta tehniska sastāvdaļa ir gan ātrās palīdzības mašīnās, gan reanimācijas zālē.
Rīgas Austrumu slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Pēteris Tomiņš pastāstīja, ka šādas kameras viņa vadītajā klīnikā nav nekas ārkārtējs – tās izvietotas visās vietās, kur atrodas pacienti un ārsti, izņemot tās telpas, kur slimnieks ir kails. "No safilmētā materiāla iegūtā informācija ir palīdzējusi uzlabot mediķu darbu, risināt konfliktus ar radiniekiem, piederīgajiem un, jāatzīst, diemžēl arī kolēģu starpā, kad vajadzējis noskaidrot, kurš un kurā brīdī bijis vai nav bijis pie slimnieka. Ne vienmēr var paļauties uz cilvēku godaprātu, tāpēc man kā vadītājam šie kameru fiksētie ieraksti ne reizi vien ir palīdzējuši atrisināt konfliktsituācijas, " atzina Tomiņš un piebilda, ka mediķi, zinot, ka viņu darbība tiek filmēta, savu darbu cenšas izpildīt pēc labākās sirdsapziņas. Klīnikas vadītājs sacīja, ka, piemēram, Ziemeļreinas Vestfālenes federālajā zemē Vācijā ar kamerām ātrās palīdzības esot aprīkotas jau sen, par ko pārliecinājies pats savām acīm.
Bet ārsts un Teksasas universitātes asociētais profesors Uģis Gruntmanis laikrakstam uzsvēra, pirms kameru iegādes būtu bijis lietderīgi noskaidrot, cik slimnieki nomirst ātrās palīdzības mašīnās, un šos datus salīdzināt ar Igauniju, Lietuvu un Poliju. Varbūt arī ar Dāniju un Somiju, kur ir ļoti attīstīta medicīna. Gruntmanis norāda: "Ja Latvijā mirst vairāk, tad rodas nākamais jautājums: vai tas ir zināšanu vai kādas aparatūras trūkums? Dažāda veida aparatūras var palīdzēt, taču neatrisinās problēmas, kuras būtu jārisina. Zinu, ka ASV kameras ir lielākajā daļā policijas mašīnu, lai pārliecinātos, vai policisti pret cilvēkiem izturas ar cieņu, un, iespējams, samazinātu brutalitāti."
Iepirkumā ietilpst arī brigāžu datori, pie kā tiks pieslēgts ārsta un autovadītāja terminālis, videokameras, portatīvais sakaru terminālis, ko brigāde nes sev līdzi, kā arī alkometrs, ziņo laikraksts. Aprīkojums nepieciešams, lai brigāde jau mašīnā varētu saņemt visu informāciju par izsaukumu elektroniski, lai samazinātu papīru kalnus brigādēm, kas tām jāizpilda, lai dubultā nepārrakstītu vienus un tos pašus ierakstus ar roku, informēja NMPD komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša.