Latvijai salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir tā liktenīgā loma atrasties kaimiņos Krievijai, un tas nozīmē, ka ir ļoti svarīgi ieturēt līdzsvarošanas politiku - acis un ausis jātur vaļā un ir ļoti stingri jāturas pie saviem principiem.
Šādu viedokli intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" piektdien pauda politoloģe, Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa.
Pēc viņas domām, ir jāpieturas pie savām vērtībām un no tām nedrīkstam atteikties, bet tomēr, ja parādās kāda sprauga, iespēja, gaisma, kas palīdz līdzsvarot, kas palīdz ne tikai Latvijai, bet arī ES mazināt spriedzi, rast kādas iespējas veidot dialogu, tad tā ir jāizmanto.
"Bet nevajag šo iespēju uzdot par realitāti un pieņemt, ka tā tas tieši ir. Un tāpēc arī ir tas stāsts par acīm un ausīm vaļā un vērtību un interešu respektēšanu, lai līdzsvarošana balstītos uz objektīviem nosacījumiem, nevis uz vēlmju domāšanu," komentēja Ozoliņa.
Vaicāta, vai ir palaista garām kāda iespēja un acis, ausis nav bijušas līdz galam vaļā, viņa pauda viedokli, ka Latvija vairāk vai mazāk ir diezgan veiksmīgi ar šo "atvērto acu politiku" tikusi galā. Viņasprāt, daudz grūtāk ir gājis mūsu rietumu partneriem, kuri ir ne tik daudz balstījušies uz reāliem faktiem, objektīvās situācijas izvērtējumu, bet uz vēlmju domāšanu.
"Un tāpēc ir bijuši šie stāsti par to, ka Krievija ir izdevīgs tirdzniecības partneris, ka Krievija ir uzticams starptautiskais partneris un līdz ar to vilšanās daudzās valstīs bija ļoti liela pēc 2014.-2015.gada," sprieda Ozoliņa.
Viņa atzina, ka par Krieviju prognozes neizsaka, un tas nav tāpēc, ka tā nav prognozējama, bet tāpēc, ka tur "principā viss ir skaidrs".
"Šī jau sen uzsāktā varas koncentrācijas tendence, striktā hierarhija, savu pozīciju noturēšana - tā turpināsies tieši tādā pašā veidā. Tātad, vai mēs varam runāt par kādiem jauniem pavērsieniem, vai par kādu jaunu politiku veidošanu? Es domāju, noteikti nē, bet drīzāk būtu jādomā par to, kādas politikas un kādus instrumentus veidot mūsu pusē, kā mums veidot attiecības ar Krieviju, kas patiesībā savā būtībā ir ļoti nemainīga. Mēs bieži vien pieņemam, ka daudz kas mainās, notiek modernizācija, attīstība, šajā gadījumā tieši pretējas tendences, patiesībā jau viss ir pa vecam," norādīja Ozoliņa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
