Mobilizācijas mācības izsludinājušas vairāki Latvijas kaimiņi, tostarp Lietuva, Igaunija, arī Zviedrija. Tās atkārtoti apmācīs rezerves karavīrus. Piemēram, Igaunija izsūtījusi vēstules septiņiem tūkstošiem, aicinot viņus ierasties uz mācībām nākamgad maijā. Aptuveni tai pašā laikā ieplānota arī Lietuvas mobilizācijas sistēmas pārbaude, iesaistot rezerves karavīrus un veicot daļēju mobilizāciju vienā no Lietuvas reģioniem.
Latvijas plāni ir pieticīgāki. Daļēji tādēļ, ka to, ko kaimiņvalstis uztic rezerves karavīriem, pie mums veic zemessargi. “Mums ir daudz lielāks akcents uz militāro apmācību un Zemessardze ieņem daudz nozīmīgāku vietu kā bruņoto spēku rezerve. Bet situācija ir mainījusies un mēs esam nonākuši līdz slēdzienam, ka tas skaitliskais sastāvs ir jāpalielina, un jārisina personālsastāva jautājums,” atzinis Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Garisons.
Tas nozīmē, ka Latvijas armija vēlas vairāk rēķināties ar atvaļinātajiem, rezervē ieskaitītajiem karavīriem. Viņiem savukārt būs jārēķinās ar aicinājumu ierasties karaspēka daļā uz mobilizācijas mācībām.
"Tāda ir mana pavēle, tādas ir ministra vadlīnijas, ka mēs nākamajā gadā sāksim strādāt ar daļu no šiem cilvēkiem, lai viņus piesaistītu valsts aizsardzībā. Svarīgākais ir no viņiem nevis veidot mobilizācijas vienības, bet viņus iesaistīt jau eksistējošās vienībās. Konkrēti - Zemessardzē. Un ar to ceļot apmācību kvalitāti, un zināšanu kvalitāti. Tas būs primārais uzdevums," raidījumam norādījis NBS komandieris Raimonds Graube.
Sākumā plānots uzrunāt tos divarpus tūkstošus karavīru, kuri atvaļinājušies laikā kopš 2008.gada. Lielākā interese armijai ir par 470 civilajā dzīvē aizgājušajiem karavīriem, kuri dienesta laikā bijuši starptautiskās operācijās.
Rezerves kapteinis Raivis Ušackis no profesionālā dienesta aizgāja pirms pieciem gadiem, tagad viņš ir sporta aģents: "Es esmu uzņēmējs. Un jautājums ir - ko ar to grib panākt. Un ja tā ideja kā tāda ir dzīvotspējīga - jā. Protams, ka NBS komandierim ir savi uzdevumi. Bet man tagad no šī punkta - ir svarīgi zināt, ko mēs ar šo mobilizāciju vispār gribam panākt valstī."
Rezervistu apmācības cieši saistītas ar atsaucību no šo cilvēku darbavietām, un tas būs viens no aspektiem, kas jārisina mācību plānotājiem. "Tas būs zem Mobilizācijas likuma, šie cilvēki tiks mobilizēti. (..) Šo situāciju skatīsimies arī no šāda viedokļa. Un tas saistīts arī ar darba devējiem. Tas nav saistīts tikai ar darba ņēmējiem. Runa ir par darba devējiem. Diezgan komplicēta juridiska procedūra," norāda Graube.
Tā kā plāni vēl tikai top, detalizētāka mācību norise nav zināma. Šobrīd vērtē dažādus risinājumus, sākot no vienkāršas apziņošanas, līdz pat kolektīvai apmācīšanai, pavadot desmit dienas poligonā, informē LTV raidījums.
Pirms diviem gadiem Bruņotie spēki izsūtīja vēstules piecsimt rezerves karavīriem ar aicinājumu atsaukties trīs dienu laikā, uz šo aicinājumu kopumā atsaucās vairāk nekā puse uzrunāto. Daļa no tiem, kas atbildēja, pārcēlušies uz ārzemēm, un drīzumā atgriezties neplāno.
Armijas plānotās aktivitātes aptvers visai šauru rezerves karavīru loku. Un nebūs tā, ka pēkšņi izsauks visus, kuri jebkad dienējuši armijā, norāda ''de facto''.
