Iespēja vēlētājam izvēlēties piederību Saeimas vēlēšanu apgabalam, tas ir viens no priekšlikumiem, kas trešdien uzklausīts Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.
Uz sēdi bija ieradies Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Viņš deputātus iepazīstināja ar komisijas priekšlikumu paplašināt Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu balsošanas iespējas, kā arī pauda viedokli par citiem līdz šim sabiedrībā izskanējušiem priekšlikumiem, kas būtiski maina vēlēšanu sistēmu.
Viens no priekšlikumiem ir atvērto sarakstu veidošana Saeimas vēlēšanās. Tas ļautu nesodīti ietekmēt citu sarakstu kandidātu ievēlēšanas secību, taču vienlaikus sarežģītu un ievilcinātu balsu skaitīšanu.
Cimdars uzsvēra, ka "šāda sistēma nav neiespējama", taču svarīgi saprast, kāds būtu šādas sistēmas ieviešanas mērķis, kurš būtu jāsasniedz, un kādi būtu iespējamie šādas sistēmas blakus efekti. CVK priekšsēdētājs uzsvēra, ka tūlītēju problēmu risināšanu, ieviešot šo sistēmu, viņš nesaskata.
Deputāts Gunārs Kūtris (NSL) gan piebilda, ka šādas izmaiņas varētu palielināt vēlētāju aktivitāti.
Tāpat CVK vadītājs deputātiem pavēstīja, ka viens no sabiedrībā izskanējušiem priekšlikumiem ir mandātu sadalījumu apgabaliem noteikt pēc vēlēšanām pēc nobalsojušo skaita. CVK pārstāvis Ritvars Eglājs norādīja, ka Satversmē noteikts, ka "Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās".
Taču šobrīd nepilnīgas migrācijas uzskaites dēļ Iedzīvotāju reģistra dati neatbilst patiesajam vēlētāju izvietojumam. Piemēram, viena balss vienā apgabalā ir 1,4 balsis citā apgabalā.
Šāds risinājums ir tehnisks, kas neprasītu lielus ieguldījumus, vienlaikus šāds risinājums izpildītu Satversmē paredzēto. Eglājs pieļāva, ka, ja lietas labā neko nedarīs, tad tas ir tikai laika jautājums, kad kāds vērsīsies ar pieteikumu Satversmes tiesā.
Esošajai vēlēšanu sistēmai skarbus vārdus veltīja deputāts Viktors Valainis, sakot, ka tā ir "glupa". Viņš uzsvēra, ka ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju balsis aiziet Rīgas vēlēšanu apgabalam, taču patiesībā viņi nāk no Latgales un citiem Latvijas apgabaliem.
Izskanēja arī priekšlikums procentuālo vēlēšanu barjeru samazināt no 5% līdz 3%. Taču, kā uzsvēra Cimdars, tas varētu vairot politisko sadrumstalotību. Arī Eglājs piekrita, ka esošā 5% barjera ir laba un nesusi rezultātus, politiskajām partijām uz vēlēšanām apvienojoties.
Vēl viena no idejām ir dot iespēju vēlētājam izvēlēties piederību Saeimas vēlēšanu apgabalam pirms balsošanas. To ierosinājuši ASV dzīvojošie latvieši. Tāpat to vēlētos arī tie, kuri, piemēram, Rīgā mācās, bet nāk no cita vēlēšanu apgabala.
Šos priekšlikumus Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti uzklausīja, taču nekādi lēmumi netika pieņemti.
Ziņots, ka balsošanas iespējas EP vēlēšanās varētu paplašināt, paredz CVK sagatavotais priekšlikums, kas trešdien uzklausīts Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.
