Foto: Reuters/Scanpix

Īstenojot kārtējos pasākumus ar mērķi novērst iespējamu Krievijas agresiju Eiropā, ASV grasās Baltijas un Austrumeiropas valstīs izvietot tankus, bruņutransportierus un citus smagos ieročus, kas atbilstu aptuveni 5000 karavīru nepieciešamajam bruņojumam, vēsta respektablais laikraksts "The New York Times".

Atsaucoties uz amerikāņu un sabiedroto valstu amatpersonām, medijs uzsver, ka šis solis ir īpaši ievērojams ar to, ka tā būs pirmā reize, kad smagais militārais aprīkojums tiks izvietots kādreizējā PSRS teritorijā un ietekmes sfērā, proti, jaunāko NATO dalībvalstu teritorijā. Šis būs arī nozīmīgākais no soļiem, ko ASV un NATO spērusi, lai stiprinātu bruņotos spēkus reģionā un Krievijai signalizētu to, ka sabiedrotie gatavi aizstāvēt NATO dalībvalstis, kam ir robeža ar Krieviju.

"The New York Times" atgādina, ka kopš Baltijas valstu pievienošanās NATO 2004.gadā ASV un sabiedrotie izvairījušies no pastāvīgas bruņojuma un karavīru izvietošanas šajās valstīs, tā kā tika meklētas dažādas sadarbības formas ar Krieviju.

"Šī ir ļoti nozīmīga politikas maiņa," laikrakstam atzinis atvaļināts admirālis un bijušais NATO komandieris Džeims Stavridis. Viņš norāda, ka šāds lēmums nomierinātu nervozākos sabiedrotos.

Analītiķi šo situāciju salīdzina ar Berlīnes brigādi - ASV karavīriem, kas bija izvietoti Rietumvācijā.

Šo Pentagona piedāvājumu vēl jāapstiprina Baltajam namam. Tāpat pret bruņojuma izvietošanu varētu iebilst atsevišķas NATO valstis, bažījoties par Krievijas reakciju.

Laikraksts norāda, ka bruņojuma izvietošana ir solis tuvāk karavīru pastāvīgai izvietošanai Baltijas valstīs, ko trīs valstis lūgušas NATO.

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, kas nākammēnes sāks pildīt Valsts prezidenta pienākumus, šādus ASV plānus apsveicis, jo "ja kaut kas notiek, mums būs nepieciešams papildu bruņojums, iekārtas un munīcija".

Speciālisti jau apsekojuši vietas, kur varētu izvietot bruņojumu, bet tagad Pentagons izstrādājot aprēķinus nepieciešamajiem darbiem dzelzceļa pielāgošanai, jaunu noliktavu būvei.

Iepriekš ieroču izvietošana Krievijas pierobežā jau tikusi apspriesta, tomēr tā nav īstenota, jo amatpersonas bažījušās, ka šādu rīcību Kremlis uzskatītu par 1997.gada NATO un Krievijas vienošanās pārkāpumu.

Šī vienošanās paredz, ka NATO neizvietos pastāvīgus būtiskus kaujas spēkus Krievijas kaimiņvalstīs. Tāpat līgumā teikts, ka NATO un Krievija viens otru neuzskata par pretiniekiem. Tiesa gan alianses iekšienē daudzi uzskata, ka Krievijas agresīvā rīcība pie NATO valstu robežām padarījusi šo vienošanos par apšaubāmu.

Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins kategoriski noraidījis pieļāvumus par draudiem NATO.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!