Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) pārstāvis Jānis Andersons informēja, ka Austrālijas latvieši gandarīti par dubultās pilsonības pieļaušanu ar viņu mītnes zemi.

"Ja Saeima, balsojot 3.lasījumā par jauno Pilsonības likumu kopumā, apstiprinās šādu Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas balsojumu, tas nozīmēs, ka jebkurš Latvijas pilsonis varēs pieņemt Austrālijas pilsonību, nezaudējot savu Latvijas pilsonību, un tādējādi Latvijas pilsoņi, dzīvodami Austrālijā, nezaudēs savu saikni ar Latviju," saka Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēdis Pēteris Strazds.

Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē pateicas ikvienam šīs Saeimas apakškomisijas loceklim par atbalstu tik svarīgajā jautājumā. "Vēl ir jāgaida trešais jaunā Pilsonības likuma lasījums Saeimā - ar cerību, ka Saeimas Juridiskā komiteja un pēc tam visa Saeima apstiprinās Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas viedokli un šādu redakciju pieņems kā likumu. Saeimas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas apstiprinātās izmaiņas ir ļoti svarīgas Austrālijas latviešu sabiedrības nākotnei un tās saliedētībai," teikts izplatītajā paziņojumā.

12.martā Saeimas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas deputāti, strādājot pie Pilsonības likuma grozījumu trešā lasījuma redakcijas, atbalstīja priekšlikumu, ka dubultpilsonība varēs saglabāties arī tiem Latvijas pilsoņiem, kuri ir ieguvuši Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes pilsonību.

Apakškomisijas priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais (V) skaidroja, ka uz šāda regulējuma nepieciešamību norādījusi gan Pasaules Brīvo latviešu apvienība, gan arī augsta līmeņa pašmāju un ārvalstu eksperti Latvijas pilsonības jautājumiem veltītajā konferencē. Sadarbībā ar ekspertiem un ieinteresētajām pusēm apakškomisijā ir izdevies vienoties par mūsdienu situācijai atbilstošu likuma redakciju, kas risina būtiskākos izaicinājumus, pauda Čaklais.

Pilsonības likuma grozījumi paredz, ka Latvijas pilsonība saglabājama arī pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību. Tāpat dubultpilsonība varēs būt personai, kura ieguvusi ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu, norāda apakškomisijas priekšsēdētājs.

Paredzēts, ka Latvijas pilsonību varēs saglabāt arī tām personām, kas ieguvušas iepriekš nenosaukto valstu pilsonību, ja būs saņemta Ministru kabineta atļauja. Tāpat pilsonība saglabāsies personām, kuras citas valsts pilsonību ieguvušas laulības vai adopcijas rezultātā.

Attiecībā uz latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, pilsonība piešķirama tiem, kuri apliecinājuši savu priekšteču dzīvesvietu Latvijas teritorijā un latviešu valodas prasmi.
Pilsonību varēs iegūt Latvijas trimdinieki un viņu pēcnācēji, iesniedzot konkrētu apliecinājumu. Tie ir pilsoņi, kuri Latviju atstājuši PSRS vai Vācijas okupācijas režīma dēļ vai tikuši deportēti un līdz 1990.gada 4.maijam neatgriezās valstī uz pastāvīgu dzīvi.

Likuma grozījumu piedāvātā redakcija noteic, ka bērns ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no bērna dzimšanas vietas, ja viņa dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Savukārt Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta dzimušu nepilsoņu bērns ir atzīstams par valsts pilsoni, ja viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un viņš pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis. Grozījumos paredzēts, ka nepilsoņa bērna atzīšana par Latvijas pilsoni, ievērojot viena vecāka paustu gribu, notiek vienlaikus ar ierakstu par bērna dzimšanu, turklāt vecākam būs jāapliecina, ka palīdzēs bērnam apgūt latviešu valodu kā valsts valodu un ieaudzinās viņā cieņu un uzticību Latvijai.

Grozījumos arī precizēta Latvijas pilsonības atņemšana un atjaunošana, atteikšanās no valsts pilsonības un naturalizācijas kārtība. Piemēram, zināšanu pārbaudes atvieglojumi būs personām, kuras ir ieguvušas pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot latviešu mācībvalodā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas, vai apguvušas pilnu vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu.

Pilsonības likuma grozījumu sagatavošanai par to virzību atbildīgā Juridiskā komisija izveidoja īpašu Pilsonības likuma grozījumu apakškomisiju, kurā strādā deviņi deputāti.
Pēc darba noslēgšanās apakškomisijā grozījumi būs jāskata arī Juridiskajā komisijā. Galīgais lēmums jāpieņem Saeimai.